Siliņa pieļauj pilsonības atņemšanu naturalizētajiem pilsoņiem, kas kļuvuši par Latvijas nodevējiem

Siliņas pārstāvētā «Jaunā vienotība» (JV) ir sagatavojusi grozījumus Pilsonības likumā, kas ļautu atņemt Latvijas pilsonību bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pārkāpuši naturalizācijas jeb Latvijas pilsonības iegūšanas laikā doto solījumu un rīkojušies pret Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu.

Vaicāta sīkāk par šāda piedāvājuma mērķi, premjerminstre šodien žurnālistiem skaidroja, ka tādiem cilvēkiem, kuri ir vērsušies pret Latviju, pret savu valsti, ir jāatbild likuma priekšā.

Valstij ir tiesības meklēt risinājumus, ko ar šādiem cilvēkiem darīt, skaidroja JV viena no līderēm, norādot, ka valstij ir jābūt tiesībām atņemt pilsonību cilvēkiem, kurus var uzskatīt par Latvijas nodevējiem.

Siliņa skaidroja, ka JV nav vēl oficiāli iesniegusi grozījumus, bet ir izstrādājusi iespējamo risinājuma variantu, par ko vēl tiks diskutēts ar koalīcijas partneriem.

Sadarbības partneru Zaļo zemnieku un savienības un «Progresīvo» pārstāvji pauda, ka izprot jautājuma problemātiku un par to frakcijās diskutēs, pašlaik vēl atturoties komentēt ieceri pirms sīkākas iepazīšanās.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja JV pārstāve Anna Ūdre, JV Saeimas deputāti sagatavojuši grozījumus, lai pilnveidotu Pilsonības likumā paredzēto Latvijas pilsonības atņemšanas tiesisko regulējumu.

Atbilstoši likumam, ja persona izdarījusi pārkāpumu pret Latvijas Republiku un tas grauj pilsoņa un valsts izveidojušās tiesiskās attiecības, personai atņem Latvijas pilsonību ar nosacījumu, ka persona nekļūst par bezvalstnieku. Sagatavotie grozījumi paredz iespēju atņemt Latvijas pilsonību personām, kuras ir pārkāpušas naturalizācijas laikā doto solījumu un izdarīja kādu no likumā minētajām nepieļaujamām darbībām.

«Ņemot vērā, ka bijušās PSRS pilsoņiem ir iespēja iegūt PSRS tiesību pārņēmējas — Krievijas Federācijas — pilsonību, iecerētie grozījumi neradīs situāciju, ka persona kļūs par bezvalstnieku,» skaidro Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Līdz ar to JV sagatavotie grozījumi nebūtu tieši saistīti ar starptautiskās Konvencijas par bezvalstniecības samazināšanu nosacījumu, ka pilsonību nevar atņemt personai, kurai nav kādas citas valsts pilsonības.

Naturalizācijas kārtībā iegūstot Latvijas pilsonību, personas dod svinīgu solījumu būt lojāliem valstij un godprātīgi pildīt Satversmi un likumus. Kļūstot par pilsoni naturalizācijas kārtībā, personas dotais solījums par uzticību Latvijai rada pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopumu, skaidro partiju apvienībā.

Šo saistību neievērošana no pilsoņa puses var būt pamats arī valstij pārskatīt savas saistības, ja pilsoņa rīcība vērsta pret Latvijas Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu, vai radušies citi likumā minētie gadījumi, kas var būt par iemeslu pilsonības atņemšanai.

Ņemot vērā, ka, atņemot Latvijas pilsonību, personai var būt nepieciešams laiks, lai saņemtu PSRS tiesību pārņēmējas valsts pilsonību apliecinošus dokumentus un lai nepieļautu situāciju, ka persona nav reģistrēta pilsonībā, lai nodrošinātu personai tiesisko statusu, likumprojekts paredz iespēju šai personai atjaunot Latvijas nepilsoņa statusu līdz brīdim, kad ir saņemta informācija par minētās personas uzņemšanu vai reģistrēšanu citās valsts pilsonībā, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem.

JV Saeimas deputāti cer uz partneru atbalstu grozījumiem Pilsonības likumā attiecībā uz Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumiem, norāda Ūdre.