Siliņa nenožēlo Smiltēnam veltītos izteikumus, jo politiķis viņu personīgi apvainojis

Sociālajos tīklos «Apvienotā saraksta» aktīvisti ir izplatījuši video no Saeimas sēdes, kurā tika skatīts nākamā gada budžets, kurā dzirdams, ka Siliņa uz Smiltēna kritiku reaģē, sakot: «Neaizrijies! Neapvemies!» Kopumā budžeta projekts un to pavadošo likumu izmaiņu pakete tika skatīta trīs dienas, bet asāka vārdu apmaiņa piefiksēta sēdē piektdien, 6.decembrī.

Ministru prezidente žurnālistiem pirmdien vērtēja, ka Smiltēns esot viņu personīgi apvainojis, sakot, ka viņa neesot spējīga vadīt šo valdību, neskatoties uz to, ka šis jau ir otrais budžets, ko viņas vadītā valdība ir iesniegusi Saeimā.

«Es nenožēloju to, ko es pateicu. Esmu dzīvs cilvēks, emocionāls. Es domāju, ka man arī ir tiesības uz šādiem apvainojumiem reaģēt,» klāstīja premjere.

«Noteikti nē,» uz jautājumu, vai viņa atvainosies par saviem izteikumiem, atbildēja Siliņa.

Smiltēnu un «Vienotību» saista ilgāka attiecību vēsture — viņš savulaik pārstāvēja šo politisko spēku, bet pēc tā pamešanas pušu attiecības ir saspīlētas. Politikas kuluāros pušu savstarpējā privātā nepatika tiek atzīmēta kā būtisks iemesls tam, kāpēc JV un AS nav vienā valdībā.

2024.gada vasaras izskaņā tika nopludināti ieraksti, kas liecināja, ka AS redzamākais politiķis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns konsultējis bijušo partijas «Vienotība» biroja vadītāju Normundu Orleānu, kad viņš iesaistījies skandālā par norisēm «Vienotībā». Aģentūras LETA rīcībā esošie sarunu ieraksti liecināja, ka Orleāns konsultējies ar Smiltēnu saistībā ar situāciju partijā «Vienotība» brīdī, kad tā tika apsūdzēta aplokšņu algu maksāšanā un mēģinājumā ietekmēt Saeimas vēlēšanas. Atsevišķu Orleāna sarunu ieraksti lika domāt, ka Smiltēns sniedzis padomus Orleānam par to, kā rīkoties, Orleānam nākot klajā ar pārmetumiem partijai, kā arī atsevišķos gadījumos viņi saskaņojuši darbības.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 6.decembra vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.

Saeimas deputāti nākamā gada budžetu sāka skatīt trešdien plkst.10, darbu pirmajā dienā noslēdzot plkst.21. Ceturtdien Saeima pie nākamā gada budžeta vētīšanas ķērās plkst.9, darbu noslēdzot plkst.21. Piektdien Saeima darbu pie budžeta sāka plkst.9, bet pabeidza ap plkst.19.30.

Ieskaitot pārtraukumus, deputāti nākamā gada budžetu skatīja aptuveni 33 stundas.

Vērtējot iesniegtos priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums atbalstīja četrus opozīcijas priekšlikumus, kopumā piešķirot vairāk nekā 200 000 eiro.