Siliņa: Loģiski Stambulas konvencijas jautājumu uzticēt nākamajam Saeimas sasaukumam

Politiķe otrdien sociālajos tīklos paziņoja, ka atzinīgi vērtē Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmumu atdot jautājumu par Stambulas konvenciju atpakaļ Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.

«Tādējādi ir uzklausīts sabiedrības, nevalstisko organizāciju un mūsu starptautisko partneru viedoklis, kā arī ņemts vērā valdības pieņemtais lēmums,» pauž premjere.

Siliņa pēc otrdienas valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka konvencijas iespaidā Latvija vardarbības apkarošanas ziņā paspējusi daudz ko uzlabot. Tostarp tiesībsargājošās institūcijas ir daudz pamatīgāk spējušas izprast šos jautājumus, pauda premjere.

Viņa arī norādīja, ka sabiedrība ir tā, kas vispirms izsaka savu redzējumu un vērtējumu tiem deputātiem, kas vienas Saeimas laikā vienreiz ir atbalstījuši konvenciju, bet tā paša sasaukuma laikā savu viedokli ir mainījuši. Pēc Siliņas domām, pagājušās nedēļas iedzīvotāju protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas, kurā pulcējās aptuveni 5000 cilvēku, ir visspilgtākais sabiedrības novērtējums šajā jautājumā.

Siliņa tomēr neatbildēja uz jautājumu, kā Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) būs jāatbild par koalīcijas partneru un sabiedrības pievilšanu. «Jā, es esmu vīlusies savos koalīcijas partneros. Jā, viņi ir pievīluši savu doto solījumu gan man, gan koalīcijas partneriem, gan sabiedrībai, un nu jau arī starptautiski, un viņiem par to būs jāatbild,» pagājušās nedēļas piektdienā, komentējot ZZS lēmumu atbalstīt izstāšanos no Stambulas konvencijas, norādīja premjere.

Vaicāta, kā viņiem par to būs jāatbild, Siliņa skaidroja, ka tuvākajās dienās gaidāmas iekšējās konsultācijas JV. «Un es padošu ziņu, kā viņi atbildēs,» toreiz teica Siliņa

Jau ziņots, ka Valsts prezidents pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas notiks 2026. gada rudenī.

«Šis jautājums pēc būtības būtu jālemj nākamajai Saeimai. Mums ir bijušas diskusijas gan ar politisko partiju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ceru, ka Saeima manos argumentos ieklausīsies un šo lēmumu pārskatīs, kā arī ievēros otrreizējās caurlūkošanas lūgumā minētos aspektus,» Rīgas pilī notikušajā preses konferencē sacīja Valsts prezidents.

Prezidents pauda pārliecību, ka visdemokrātiskākais risinājums būtu ļaut politiskajām partijām nākamajās vēlēšanās skaidri paust savu nostāju par šo jautājumu un jaunajai Saeimai to izvērtēt. Viņš klāstīja, ka aizvadīto dienu laikā notikušas konsultācijas arī ar politisko partiju pārstāvjiem un tiesībsargu. Valsts prezidenta ieskatā gan konvencijas atbalstītāji, gan pretinieki ir gatavi meklēt risinājumu un kompromisu.

Pamatojot savu lēmumu, Rinkēvičs norāda, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.

Viņš pauž, ka nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. «Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā,» pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Tāpat prezidents uzsver, ka konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības.

Valsts prezidents vērš uzmanību, ka Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru, uzskata prezidents.

Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma, norāda Rinkēvičs. Tāpēc būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par ES nostiprināto lojālās sadarbības principu un ES dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus ES mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par ES 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību, akcentē Valsts prezidents.

Rinkēviča vērtējumā tikpat pretrunīgu vēstījumu rada arī Saeimas lēmums izstāties no Konvencijas vēl pirms pašas Saeimas noteiktā termiņa, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāizstrādā visaptverošs «Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likums». Prezidents uzsver, ka tādējādi rodas bīstams pārrāvums visaptverošā tiesiskajā regulējumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu, nonākot pretrunā ar publiski vairākkārt pausto argumentu, ka vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pilnībā nodrošina Latvijas nacionālie normatīvie akti.

Minētais tiesību pārrāvuma periods no brīža, kad spēkā vairs nebūs starptautiskajā līgumā nostiprinātie aizsardzības pret vardarbību materiālie un procesuālie instrumenti, līdz brīdim, kad tiktu izstrādāts visaptverošs nacionālais normatīvais regulējums vismaz līdzvērtīgā tvērumā, radīs nepieļaujamu tiesisko nenoteiktību, uzsver prezidents.

Kā uzsver prezidents, nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā. «Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota,» norāda Rinkēvičs.

Likums tika pieņemts pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas — NA, «Apvienotais saraksts» (AS) un «Stabilitātei», kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas «Jaunā vienotība» un «Progresīvie».

Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un «Progresīvie» iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Savukārt platformā «ManaBalss.lv» par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 65 000 cilvēku. Tikmēr Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis vismaz 33 700.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ Latvijā un ārvalstīs gaidāmi jauni protesti.

Pagājušās nedēļas ceturtdienā pie parlamenta notikušais pikets par konvencijas denonsēšanu pulcēja ap 20 cilvēku. Pēdējās dienās aktualizējās arī vēl 2016. gadā sāktā parakstu vākšana par Latvijas nepievienošanos konvencijai. Tā nepilnā desmitgadē piesaistījusi nedaudz vairāk par 33 900 cilvēku atbalstu. Tāpat 2. novembrī sākta parakstu vākšana vēl vienai iniciatīvai, kurā Rinkēvičam prasa izsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šai iniciatīvai pagaidām izdevies savākt nedaudz vairāk par 5700 iedzīvotāju parakstu.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.