Sārts: Patlaban esam vistuvāk Tuvo Austrumu «mucas sprāgšanai»

Šis Sārta ieskatā ir bīstams mirklis, turklāt Izraēla jau paziņojusi, ka spers atbildes soļus. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka bieži vien Tuvajos Austrumos iesaistīto spēlētāju paustajā par atbildes soļiem un reālo rīcību ir vērojamas atšķirības. «Saka, ka atbildēs ļoti spēcīgi, bet vienlaicīgi atbilde ir tāda, lai neeskalētu situāciju. Es gan domāju, ka šoreiz tas varbūt tā nebūs un Izraēla tiešām arī darīs ko tādu, kas varētu nopietni kaitēt Irānas interesēm,» uzsvēra Sārts.

Vienlaicīgi gan jāsaprot, ka ASV kā būtisks Izraēlas atbalstītājs nevēlas šobrīd tālāku situācijas eskalāciju, īpaši pirms ASV prezidenta vēlēšanām.

«Būtiski, kā šie jautājumi nobalansēsies, tomēr man joprojām ir sajūta, ka atbildes trieciens būs. Tas varbūt nebūs tik nozīmīgs, ja būtu lielāki postījumi un upuri, jo tad būtu iekšējais spiediens pašā Izraēlā. Tātad ir jautājums, pa kurieni viņi mēģinās trāpīt, un tad ir jautājums, vai Irānai nāksies atkal iekļūt tajā spirālē ar triecieniem un atbildēm,» norādīja Sārts.

NATO centra vadītājs norādīja, ka līdz šim pasaule vairākas reizes ir noturējusies, lai dzirksteles līdz galam neuzspridzina «Tuvo Austrumu mucu», tomēr patlaban ir tas mirklis kad esam vistuvāk šim iespējamam sprādzienam.

Lai arī šķietami paredzamākais solis būtu Izraēlas veikti gaisa triecieni, patlaban ir grūti prognozēt kāda būs tieši Izraēlas rīcība, turklāt līdzšinējie konflikta notikumi liecinājuši, ka Izraēlas rīcībā ir arī citi mehānismi, norādīja Sārts.

Vaicāts, vai Irānas uzbrukums nav uzskatāms vairāk kā performatīvs, ņemot vērā, ka upuru bija ļoti maz salīdzinot, piemēram, kā tas būtu ar Krievijas raķešu triecieniem Ukrainā, Sārts atbildēja, ka vēl pilna aina nav redzama, tomēr nevar noliegt faktu, ka Izraēlas pretgaisa aizsardzība ir viena no pasaulē labākajām un Izraēlai ir salīdzinoši maza teritorija aizsargājama. «Par to nav šaubu, ka šis trieciens bija ar domu ne tikai demonstratīvi parādīt, bet arī nopietni kaitēt,» uzsvēra Sārts.

Vaicāts, kā Irānas uzbrukums Izraēlai un tālākie notikumi varētu ietekmēt karu Ukrainā, Sārts atbildēja, ka šie konflikti ir savstarpēji diezgan cieši saistīti, turklāt Izraēla tāpat kā Ukraina nesaražo visus nepieciešamos ieročus sev un ņem tos no sabiedrotajiem, pamatā no ASV. «Jo lielāka temperatūra Tuvajos Austrumos, jo vismaz pagaidām Krievijai cerīgāka situācija Ukrainā,» norādīja Sārts.

Komentējot Dānijas premjerministres Metes Fredriksenas pausto viedokli, ka starptautiska militāra intervence Tuvajos Austrumos varētu būt veids, kā panākt divu valstu risinājumu un izkļūt no pašreizējā strupceļa, Sārts norādīja, ka patlaban viņš šaubās par starptautisku atbalstu šādam priekšlikumam. Drīzāk varētu skatīties uz starptautisku aspektu gadījumā, ja starp konfliktā iesaistītajām pusēm tiek panākti kādi pamiera risinājumi.

Jau ziņots, ka Irāna iepriekšējās dienas vakarā izšāvusi uz Izraēlu 200 raķetes, trešdien pavēstījusi teokrātiskā režīma kontrolētā valsts televīzija.

Tikmēr Izraēla iepriekš ziņoja, ka Irāna izšāvusi aptuveni 180 raķetes, no kurām lielākā daļa tikusi pārtverta.

Izraēlas mediķi ziņo, ka apšaudē divi cilvēki guvuši vieglus šķembu ievainojumus.

Irāna apgalvo, ka vakar pirmo reizi izšāvusi uz Izraēlu arī hiperskaņas raķetes. Irānas Revolucionārā gvarde ziņoja, ka raķešu trieciens bija vērsts pret trim militārajām bāzēm Telavivas apkaimē un citām bāzēm. Revolucionārā gvarde arī apgalvoja, ka 90% raķešu trāpījuši mērķiem.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sacīja, ka Irāna ir pieļāvusi lielu kļūdu, izšaujot raķetes uz Izraēlu.

Pēc tam, kad ASV paziņoja, ka apspriež ar Izraēlu kopīgu atbildes reakciju, Irānas ģenerālštāba vadītājs brīdināja, ka atbildes uzbrukuma gadījumā Teherāna uzbruks Izraēlas infrastruktūrai.