«Ar šādu rīcību spēcīgu ziņu uz Austrumiem mēs nesūtām,» viņš secināja.
Savukārt sabiedrotie, pēc viņa paustā, izprot dronu notriekšanas problēmu, jo arī viņi ar to saskaras.
Vienlaikus viņš sacīja, ka ir valstis, kas varētu kritizēt politiskās norises Latvijā, bet «ticiet man ir daudzas Eiropas valstis, kur notiek vēl krāšņākas lietas».
Tāpat viņš vērtēja, ka karjeras virsnieka virzīšana ministra amatam ir neordinārs risinājums un par tādu to uzskatīs. Sārts arī uzskata, ka tas ir drosmīgs lēmums no pulkveža Raivja Meļņa puses, jo darbs nebūs viegls.
Lūgts komentēt paziņojumus par Latviju kā dronu lielvalsti, Sārts izteicās, ka daži cenšas sadalīt vēl nenokauta vērša ādu. Viņš piebilda, ka pirms vēlēšanām un politikā tas ir diezgan raksturīgs process.
«Ir jāsaka godīgi lietas, kādas tās ir. Un pirmais paziņojums būtu, ka simtprocentīgas drošības pret droniem nav nevienam, īpaši, ja mēs gribam nosegt visu robežu,» uzsvēra Sārts.
Viņš arī paskaidroja, ka droni tiek veidoti tā, lai iespējami izvairītos no radaru sistēmām. «Es biju cerējis uz jaunajām akustiskajām sistēmām, bet laikam tās arī nav bijušas pietiekami labas, lai «saķertu», ka šie droni nāk,» sprieda eksperts.
Viņš arī vērtēja, ka konkrētajos apstākļos, iespējams, secināts, ka droni virzās prom no Latvijas teritorijas, jo tie bijuši «apjukuši» un nevirzījās mērķtiecīgi. Tad, viņaprāt, tos notriekt, īpaši ar iznīcinātāju, nebūtu bijis prātīgi.
Sārts uzskata, ka Nacionālie bruņotie spēki progresē. Vienlaikus viņš skaidroja, ka daudzi no iepriekš izziņotajiem lielajiem iepirkumiem vēl nav izpildīti, proti, tehnika nav ieradusies, ir garas rindas. «Karš Irānā vēl vairāk pagarina mirkli, kurā šie modernie ekipējumi, tajā skaitā gaisa aizsardzībā, parādīsies Latvijā,» uzsvēra Sārts, paskaidrojot, ka pēc tam vēl jāveic šīs tehnikas integrācija.
«Tā kā process jau viss notiek,» rezumēja Sārts. Viņš arī paskaidroja, ka, piemēram, Ukrainā dronu inovācijas cikls ir aptuveni sešas nedēļas — laiks, lai varētu viens otru «piemānīt» un tikt pāri aizsardzības joslām. «Jebkura valsts, kas nav karastāvoklī, to tempu netur. Un drona risinājums, kas strādāja pirms gada vai pusgada, kāda atjauninājuma dēļ var vienā mirklī pēkšņi vairs nebūt tik funkcionāls,» skaidroja Sārts.
Kā vēstīts, pašlaik nav skaidrs, vai premjerei Evikai Siliņai (JV) vēl ir strādājoša koalīcija, jo pēc politiķes lēmuma atbrīvot no amata aizsardzības ministru Andri Sprūdu partija «Progresīvie» ir paziņojusi, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību. Vienlaikus politiskais spēks vēl plānojot tikšanos ar Siliņu, pirms paziņot gala lēmumu par turpmāko rīcību. Plānots, ka šāda tikšanās notiks trešdien.
«Jaunās vienotības» (JV) vadība pašlaik nedod skaidru redzējumu, kā iecerēts sakārtot saspringtās attiecības ar «Progresīvajiem», lai turpinātu eksistēt Siliņas valdības koalīcija, tā vietā uzsvaru cenšoties likt uz jauna aizsardzības ministra apstiprināšanu.
Siliņa kopā ar viņas uzrunāto ministra amata kandidātu Melni esot gatava tikties arī ar «Progresīvo» Saeimas frakcijas deputātiem.
Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. 7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
JV piesauc arī citus «nopietnus iemeslus, kas krājušies ilgākā periodā», proti, Sprūdam tiek pārmesta «augsta (ap 40%) personāla mainība Aizsardzības ministrijā un divu valsts sekretāru nespēja sastrādāties ar ministru».
Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs. Vienlaikus turpinās izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.