Sākas parlamenta sēde, no kuras dalības izslēgts deputāts Gobzems

Neraugoties uz Saeimas iepriekš lemto, politiķis sākumā tomēr bija ieradies uz sēdi. Pēc parlamenta sēdes vadītājas Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas (JKP) aicinājuma Gobzems bez pretošanās pameta Saeimas sēdes telpu. Kopā ar viņu devās divi policisti.

Jau ziņots, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš atzina, ka Gobzems pārkāpis četrus deputāta ētikas kodeksa punktus, tāpēc viņam piešķirts viens no smagākajiem sodiem — izslēgšana uz vienu Saeimas sēdi.

Savukārt iepriekš komisijas sēdē Gobzems klāstīja, ka tiekot sodīts par viedokļa paušanu. Savukārt pierādījumus savai taisnībai viņš saskatīja nesenajā Rīgas maratonā, kur nevakcinētajiem izsniegtas dzeltenas aproces, bet vakcinētajiem un vīrusu pārslimojušajiem — zaļas, un tā esot bijusi iedzīvotāju dalīšana.

Koalīcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) pauda neizpratni, kāpēc deputāti vēlas sodīt Gobzemu, jo viņš ar attiecīgo zīmi nav slavinājis nacistiskos noziegumus. Tāpat, viņaprāt, nevar liegt deputātam rīcības brīvību, kas nav liegta likumā. Kiršteins vaicāja, kurā likumā šādi simboli ir aizliegti. Tā esot cenzūras ieviešana un cilvēka brīvības ierobežošana.

Tomēr komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzsvēra, ka nedrīkst pagātni izmantot nelietīgos nolūkos. Atbildot uz Kiršteina teikto, viņa teica, ka nav iespējams likumā ierakstīt visu, ko cilvēks var izdomāt. «Demokrātija nenozīmē visatļautību,» atzīmēja parlamentāriete, piebilstot, ka jāciena citu tautu traģēdijas.

Arī Sergejs Dolgopolovs (S) piekrita, ka dzeltenā zvaigzne ir traģisks simbols, tomēr, viņaprāt, Gobzema izslēgšana no sēdes nav atbilstošs sods. Saeimai būtu jāizsaka savu vērtējumu šai rīcībai, tomēr izslēgšana no sēdes neesot īstais instruments, pauda «Saskaņas» deputāts.

Ētikas kodeksa pārkāpuma lieta pret Gobzemu tika sākta par viņa izteikumiem sociālajos tīklos, nevakcinētos faktiski salīdzinot ar pret ebrejiem vērstā genocīda upuriem un aicinot tos piespraust sev dzeltenu sešstaru zvaigzni, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem.

Mandātu komisijas locekļi lēma, ka Gobzems ir pārkāpis ētikas kodeksa punktu, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, kā arī deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, un punktu, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

Tāpat parlamentārieša rīcībā saskatīts pārkāpums kodeksa punktā, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, un punktā, kas paredz, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

Lemjot par iespējamo soda veidu, Baumane piedāvāja Saeimu rīkoties izlēmīgi, uzsverot, ka Gobzems ar savu rīcību ir apkaunojis ne tikai sevi, bet visu Saeimu. Viņa aicināja izslēgt politiķi no dalības vienā Saeimas sēdē.

LETA jau ziņoja, ka arī vakar Mandātu komisija ierosināja ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret Gobzemu, un lēma viņu izslēgt no sešām parlamenta sēdēm par 2.septembra parlamenta sēdes traucēšanu.

Komisijas locekļi atzina, ka Gobzems pārkāpis divus ētikas kodeksa punktus — to, ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus, kā arī to, ka Saeimas deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnes.