Sākas astronomiskais rudens

Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.

Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala — nevis centrs, — un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par 11 minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī, liecina portālā «timeanddate.com» pieejamie dati.

Kalendārais rudens ik gadu sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī. Solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.

Savukārt meteoroloģiskais jeb termālais rudens iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju septiņās novērojumu stacijās — Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Stendē un Zosēnos — no 14. līdz 18.septembrim diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zem +15 grādiem un sākās meteoroloģiskais rudens. Pārējā valstī turpinās meteoroloģiskā vasara.

Sagaidāms, ka daudzviet Latvijā šogad būs novērojumu vēsturē vēlākais meteoroloģiskā rudens sākums. Septembris, iespējams, pārspēs siltākā rudens mēneša rekordu; šis tituls pagaidām pieder 1934.gada septembrim, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +15,2 grādus.