Saeimas nama pārbūvē plāno ieguldīt 34 miljonus eiro

FM izskatīšanai valdībā iesniegusi rīkojuma projektu par līdzekļu pārdali, lai jau šogad varētu gatavoties Saeimas nama pārbūvei, ko plānots pabeigt 2027.gadā.

Saeimas Prezidijs ir nolēmis veikt Saeimas nama, Jēkaba ielā 11, Rīgā, kompleksu pārbūvi, restaurāciju un aprīkošanu, tāpēc valdībai būs jālemj par šī īpašuma nodošanu FM valdījumā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) personā. VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija šā gada augustā nolēma konceptuāli atbalstīt Saeimas nama pārņemšanu.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka 2022.gadā plānots izstrādāt būvdarbu tehnisko projektu un veikt pirms projekta izpēti, savukārt būvdarbus Saeimas namā iecerēts sākt 2023.gadā. Plānots, ka VNĪ nodrošinās Saeimas nama pārbūves un restaurācijas darbu pabeigšanu līdz 2027.gada 31.decembrim. 

Saeimas nama pārbūves un restaurācijas darbiem FM budžetā līdz 2027.gadam plānots paredzēt 34 083 692 eiro ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No minētās summas šogad plānots izmantos 88 471 eiro, 2022.gadā — 1 102 411 eiro, 2023.gadā — 7 257 981 eiro, 2024.gadā — 4 849 008 eiro, 2025.gadā — 6 458 050 eiro, 2026.gadā — 7 994 492 eiro, bet 2027.gadā — 6 333 279 eiro.

Atbilstoši indikatīvajai tāmei, no kopējās summas 29,54 miljonus eiro plānots novirzīt būvniecības darbiem, būvprojekta izstrādei — 1,58 miljonus eiro, administratīvajām izmaksām — 1,06 miljonus eiro, būvuzraudzībai — 793 155 eiro, būvniecības autoruzraudzībai — 396 638 eiro, citām ar būvniecību saistītām izmaksām — 363 000 eiro, būvprojekta ekspertīzei — 211 508 eiro, bet pirms projekta izpētei — 132 253 eiro.

FM piebilda, ka kopējās izmaksās ir iekļauti izdevumi, lai Saeimas nama ēku varētu nodot ekspluatācijā, bet šajās izmaksās nav iekļauti izdevumi par kustamo mantu un iekārtām, kā arī parlamenta darba pārcelšanas izmaksas uz pagaidu telpām. Pagaidām gan nav zināms, uz kurām telpām varētu pārcelt parlamenta darbu Saeimas ēkas būvdarbu laikā.

Saeimas nams ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas tika uzbūvēts Vidzemes bruņniecībai 1863.-1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta. Ēka tikusi vairākkārt pārbūvēta.