Saeimas komisija atbalsta lēmumprojektu par Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai

Gala lēmums par to, vai Kaimiņu izdot kriminālvajāšanai, vēl būs jāpieņem Saeimai.

Pāris komisijas deputāti balsoja pret. Komisijas sēdē atsevišķi deputāti saskatīja politisku motivāciju un safabricējumu šajā procesā. Tāpat izskanēja uzskats, ka prokuratūras attiecīgie pārstāvji esot maldinājuši iepriekšējo, 12.Saeimas sasaukumu 2018.gadā, kad Kaimiņš tika aizturēts par aizdomām, kuras pret politiķi vairs netiek uzturētas.

Saeima jau pērn bija saņēmusi Ģenerālprokuratūras iesniegumu par lūgumu dot piekrišanu, lai Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības.

LETA šonedēļ arī vēstīja, ka, Saeimai kavējoties ar Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai un prokuratūrai neceļot apsūdzību, augustā iestāsies noilgums deputātam inkriminētajā nodarījumā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu — ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālvajāšanu pret Kaimiņu rosināja par Krimināllikuma 217.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu — grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu normas pārkāpumu varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Prokuratūras preses sekretāre Eiduka aģentūru LETA iepriekš informēja, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot Kaimiņu kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 217.panta 1.daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, parlamentam būs jālemj, vai piekrist deputāta kriminālvajāšanai. Izdošanas gadījumā Kaimiņš nezaudētu tiesības piedalīties Saeimas darbā.

2020.gada janvāra beigās KNAB jau bija pieņemts lēmums piemērot Kaimiņam aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

2020.gada 3.februārī KNAB izmeklētāja pieņēma lēmumu par Kaimiņa krimināllietas nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai par grāmatvedības dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Tomēr prokurors pieņēma lēmumu par KNAB lēmuma atcelšanu un krimināllietas atdošanu KNAB izmeklēšanas turpināšanai. KNAB šo prokurora lēmumu bija pārsūdzējis augstākstāvošam prokuroram, taču sūdzība tika noraidīta.

Tāpat ziņots, ka KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas «KPV LV» finansēšanu 2018.gada jūnijā aizturēja Saeimas deputātu Kaimiņu, toreizējo Kaimiņa partijas biedru un «KPV LV» valdes locekli Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk trijotne tika atbrīvota.

Vēlāk lieta tika sadalīta, jo KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Zakatistovu un Tamužu. Patlaban Zakatistova un Tamuža lieta atrodas pirmās instances tiesā.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns tiesai nodevis krimināllietu abu minēto personu apsūdzībā par 26 620 izkrāpšanu un mēģinājumu izkrāpt 2420 eiro no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eco Baltia grupa».