Saeimas komisija aicina likumā noteikt aizliegumu Krievijas dabasgāzes piegādēm uz Latviju

Deputāti nolēma pagaidām nenoteikt šim priekšlikumam konkrētu termiņu, lai gan sākotnēji priekšlikuma iesniedzēji Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K) bija paredzējuši, ka aizliegums varētu stāties spēkā 2023.gada 1.jūnijā. Savu priekšlikumu abi deputāti atsauca.

Lēmumu komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi.

Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes pirmdien, 11.aprīlī, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju. Pēc šīs tikšanās potenciāli varētu noteikt arī konkrētu termiņu, kurā Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies pilnībā.

Komisijas sēdē pret priekšlikumu iebilda AS «Latvijas gāze» Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. Viņš norādīja, ka šādam lēmumam būtu jābūt pārdomātākam, kā arī, ja Latvija to pieņemtu viena pati, no tā varētu nebūt jēgas, ņemot vērā, ka Latvija ir vienotā dabasgāzes tirgū ar pārējām Baltijas valstīm un Somiju.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pirms sēdes komisijai bija nosūtījis savus iebildumus par plānotajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Tostarp Kalvītis iebilda pret lēmumu aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas. Vēstulē «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs vērš komisijas deputātu uzmanību uz to, ka enerģijas, tai skaitā dabasgāzes piegāde ir virknes tiesisku un tehnisku darbību kopums, kurā izmaiņas prasa laiku un līdzekļus.

Uzņēmuma ieskatā, šis lēmums būtu pārāk kardināla rīcība un enerģētisko krīzi padarītu vēl ilgāku, dārgāku un grūtāk pārvaramu, nevis to risinātu.

Pēc sēdes Saeimas Preses dienestā aģentūrai LETA norādīja, ka nākamajā sēdē komisija turpinās skatīt citus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta atbildīgajā komisijā un Saeimā.

Jau ziņots, ka pirmdien, 4.aprīlī, pēc valdību veidojošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka koalīcijā ir vienprātība par pēc iespējas ātrāku atbrīvošanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm.

Premjers uzsvēra, ka gāzes apgādes jomā Latvija būs neatkarīga no Krievijas, un tas tiks panākts, atrisinot saistītos jautājumus, tostarp nodrošinot atbilstoša apmēra sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes.