Saeimas deputāts rosina daļu uzkrājuma no valsts speciālā budžeta piešķirt pensionāriem

Pērn speciālajā budžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi atlikums jeb uzkrājums 200 miljoniem eiro apmērā tika novirzīts valsts kasē. Savukārt šogad atbilstoši budžetam uzkrājums ir plānots 52 miljonu eiro apmērā, stāstīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

Pēc viņas paustā, lielāko daļu jeb 70% no speciālā budžeta veido valsts pensiju speciālais budžets, 25% veido invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets, 5% veido nodarbinātības speciālais budžets, savukārt pārējo daļu — darba negadījumu speciālais budžets un Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālais budžets.

Kopumā uzkrājums speciālajā budžetā pagājušā gada beigās un šī gada sākumā sastāda 1,4 miljardus eiro.

VSAA Plānu — finanšu daļas vadītāja Irina Vihareva norādīja, ka līdz 2025.gadam speciālā budžeta uzkrājums varētu pieaugs līdz 1,68 miljardiem.

«Mēs šogad papildinājām mūsu termiņnoguldījumu Valsts kasē, lai nopelnītu papildu līdzekļus un palielinātu uzkrājumu. Šogad februārī mēs valsts kasē noguldījām 300 miljonus eiro no pensiju budžeta uz pieciem gadiem, gaidot, ka mēs saņemsim par to papildu 11,5 miljonus eiro kopējam budžetam,» skaidroja Vihareva.

Klementjevs uzsvēra, ka uzkrājums ir labs un to vajadzētu sākt piešķirt cilvēkiem vismaz 1-2% apmērā, ņemot vērā, ka vidējā pensija ir nedaudz vairāk par 400 eiro un šobrīd inflācija konkrētā patēriņa groza pensionāriem ir aptuveni 10%. Viņš aicina padomāt, kā tiek indeksētas pensijas.

«Ja mēs oficiāli 5% likmi inflācijai pārvaram, tad mēs varētu indeksēt pensijas divas reizes gadā. Vai LM neuzskatīja par lietderīgu paņemt naudu no uzkrājumiem un palielināt pensionāru ienākumus vai kompensēt to caur indeksāciju, lai pārtikas grozs, zāles viņiem tiktu?» rosināja Klementjevs.

Stabiņa nepiekrita Klementjevam, norādot, ka uzkrājums 1,4 miljardu eiro apmērā nav nekas liels, un vecuma pensijām gada izmaksa esot pāri 2 miljardiem. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad no augusta līdz janvārim inflācija ir tikai 4%, nesasniedzot 5% slieksni, un, ja inflācija nav saistīta ar darbaspēku, tad indeksācijas nebūs tik lielas, lai ar inflāciju divas reizes gadā indeksētu pensijas.

Klementjeva ieskatā, Stabiņa operējot ar datiem, kas ir objektīvi, bet novecojuši, un nākotnē ar dažādām pasaules krīzēs tiks zaudēti tie pensionāri, kuri šodien var apmaksāt savus rēķinus, bet palielinātas inflācijas gadījumā nevarēs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka uzkrājums «nestāv labklājības ministra Gata Eglīša atvilktnē» — tas ir iebalansēts esošajā budžeta sistēmā. Viņaprāt, līdzšinējā pensijas indeksēšana oktobrī ir pareiza, jo starp vasaras un ziemas sezonu būtiski pieaug izdevumi attiecībā uz mājokļa uzturēšanu, un sistēmas dalīšana divos mēnešos neko nedod.

Viņš skaidroja, ka vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad cilvēki dusmojas par mazu indeksu, nesaprotot, ka ir bijusi zema inflācija.

Patlaban piemaksas pensijām esot LM prioritāte, un neesot jēga «dzīt tēmu uz riņķi», lai taisnīgums par tām iestātos, norādīja Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP).

Komisija priekšsēdētājs Andris Skride (AP) aicināja deputātus turpināt apspriešanos, kā palīdzēt sabiedrības neaizsargātai daļai, ņemot vērā, ka inflācija ir un degvielas cenas pieaugs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja LM, saistībā ar kopējo dzīves sadārdzināšanos Eglītis strādā pie tā, lai rosinātu veikt pensiju indeksāciju agrāk — no 1.septembra.