Saeimas apakškomisijā strīdas par paramediķa profesijas standarta nepieciešamību

Paramediķa profesijas ieviešana paredzēta kā papildu kapacitātes veidošana neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā, reaģējot uz veselības aprūpes sistēmas nākotnes izaicinājumiem. Tas nenozīmē obligātu ārsta palīgu «pārmācīšanu» augstskolā par paramediķiem un nenozīmē ārsta palīga profesijas likvidāciju vai automātisku pārcelšanu jaunajā profesijā.

NMPD un VM aicinājuši Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) izstrādāt studiju programmu profesionālā bakalaura līmenī, kas ļautu stiprināt pirmsslimnīcas etapa aprūpi.

Iecerēts aktualizēt ārsta palīga (paramediķa) profesijas standartu un izstrādāt atsevišķu šīs profesijas standartu. Ministrijas redzējumā ārsta palīga (paramediķa) koledžas programma būtu trīs gadu programma, kas ietvertu prasmes un kompetences, kas ir kopīgas ar paramediķa profesiju. Savukārt paramediķa profesija ar paplašinātu kompetenci būtu apgūstama četru gadu profesionālā bakalaura programmā.

VM skaidrojumā norādīts, ka šāda kopīga studiju programmu daļa atbilst Augstskolu likuma 57. panta trešajai daļai. Tā paredz, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, kuras pilna laika studiju apjoms ir 120 līdz 180 kredītpunkti un ilgums attiecīgi divi līdz trīs gadi. Savukārt šādu programmu veidošanu regulē Ministru kabineta noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu, kas nosaka pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves īstenojamās studiju programmas obligāto saturu.

VM ieskatā katrai profesijai veselības aprūpes sistēmā ir sava nozīmīga vieta un loma, un kompetencēm jābūt skaidri definētām. Par šādu pieeju panākta vienošanās VM rīkotā sanāksmē martā. Ministrijas piedāvājums paredz šā gada otrajā pusē aktualizēt arī māsas jeb vispārējās aprūpes māsas un paplašinātās kompetences māsas profesijas standartus.

Trešdien, 17. jūnijā, par šo VM plānota saruna ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), bet jūlijā un augustā ministrijai paredzētas sarunas ar ārstniecības iestādēm, profesionālajām organizācijām un izglītības iestādēm.

Tomēr vairāki deputāti un nozares pārstāvji sēdē norādīja, ka VM piedāvājums joprojām nav pietiekami skaidrs un nav saprotams, kāds būtu ieguvums no atsevišķa paramediķa profesijas standarta.

Deputāte Līga Kozlovska (ZZS) uzsvēra, ka Latvijā jau pastāv militārā paramediķa profesija, un tieši šo virzienu būtu saprotami attīstīt Aizsardzības ministrijas pārziņā. Viņas ieskatā tas būtu loģisks virziens, ņemot vērā militārā apdraudējuma riskus. Deputāta Gundara Daudzes (ZZS) ieskatā paramediķis uztverams kā speciālists «pa vidu starp mediķi un nemediķi», savukārt ārsta palīgi un māsas ir augstāka pakāpe, tāpēc ir risks dažādas lietas «salikt vienā putrā».

Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere un Ambulatorā dienesta Ārsta palīgu profesionālās biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Sandra Akmane sēdē uzsvēra, ka ārsta palīga profesija veselības aprūpes sistēmā nav lieka, bet gan papildinoša. Viņas norādīja, ka ārsta palīga pilnvaras ir saistītas ar diagnostiku, medikamentozo ārstēšanu, neatliekamo palīdzību un primāro veselības aprūpi.

Villere norādīja, ka, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā neatliekamās uzņemšanas darba organizācijā liela nozīme ir ārsta palīgiem, un līdzīga kapacitāte būtu jāaudzē arī citviet. Viņas ieskatā ārsta palīgu kompetences ir pietiekamas, lai atslogotu ārstus darbā, kur ārstu iesaiste ir visvairāk nepieciešama.

Sēdē izskanēja, ka nav skaidrs, ar ko paramediķa kompetences būs pārākas par pašreizējām ārsta palīga kompetencēm un kādas papildu prasmes šai profesijai nāks klāt. Reizē tika jautāts, vai ir veikta izpēte par paramediķa profesijas iespējamo ietekmi uz pacientu plūsmu stacionāru uzņemšanas nodaļās.

Villere un Akmane arī pauda, ka līdz šim diskusijā par ārsta palīga profesijas nākotni un jaunās paramediķa profesijas konceptu nav pietiekami iesaistītas profesionālās ārsta palīgu asociācijas un biedrības. Ārsta palīgu pārstāvji aicināja plašāk vērtēt gan finansiālo aspektu, gan esošos cilvēkresursus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule uzsvēra, ka darba devējam ir jādefinē, kāds personāls tam nepieciešams, un jāsagaida, ka šādi sagatavoti speciālisti darba tirgū būs pieejami. Viņa norādīja, ka ārsta palīgi ne vienmēr iegūst visas prasmes, kas mūsdienu apstākļos nepieciešamas darbam neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa sēdē pauda bažas, ka paramediķa profesijas ieviešana varētu ietekmēt gan veselības aprūpes budžetu, gan cilvēkresursus. Viņa norādīja, ka jaunu apmācību programmu izveide prasīs finansējumu, kas nebūs pāris tūkstoši eiro. Par nepieciešamo finansējumu šādu pārmaiņu ieviešanai gan līdz šim neesot runāts.

Sēdē arī izskanēja vērtējums, ka ārsta palīga profesijas «šūpošana» kopumā pašreizējos apstākļos var radīt riskus veselības aprūpes un valsts drošības sistēmai.

Kozlovska piedāvāja, ka vieglāk būtu profesiju klasifikatorā stiprināt medicīnas asistenta virzienu, jo «physician assistant» starptautiski esot plašāk atpazīstams nosaukums. Taču NMPD pārstāvji teica, ka šis apzīmējums nav pielīdzināms paramediķa specifiskajai kompetencei.

NMPD brigāžu atbalsta centra «Krasts» vadītājs Rafaels Ciekurs sēdē norādīja, ka viņš par vārda «paramediķis» lietošanu ir vērsies Valsts valodas centrā, kas atzinis, ka šādu jaunvārdu drīkst veidot atbilstoši latviešu valodas normām. Pēc Ciekura teiktā, starptautiskā vidē ārsta palīgiem ir grūti sevi apliecināt, jo viņu profesijas nosaukums nav saprotams ārpus Latvijas. Viņš minēja, ka, reģistrējoties kongresam, pats kā savu profesiju norāda paramediķi.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs pauda, ka ārsta palīgiem jābūt iespējai attīstīties specialitātē, tomēr patlaban nav skaidrs, kāds būs papildu ieguvums no paramediķa profesijas izveides. No ģimenes ārstu puses ārsta palīgi netiekot uztverti kā paramediķi, bet gan kā ārsta palīgi, kuriem primārajā aprūpē jau ir plašas un starptautiski atzītas kompetences.

Dzalbs arī piedāvāja, ka būtu loģiskāk uz esošās koledžu bāzes apmācīt ārsta palīgus ar specializāciju neatliekamajā palīdzībā, nevis veidot šauru specialitāti ar ierobežotām attīstības iespējām.