Pulkvedis: Valsts aizsardzības dienesta ieviešanā diskusija par «lielgabala gaļu» ir nevietā

Lai arī sabiedrībā izskan viedokļi par nelietderīga laika pavadīšanu VAD, Gaugers norādīja, ka, 90.gadu sākumā sākot obligāto dienestu atjaunotās Latvijas bruņotajos spēkos, neskatoties uz tā laika limitētajām armijas finansiālajām iespējām un problēmām, viņš nevienā brīdī nav «krāsojis zāli», tāpēc viņam nav saprotams, no kurienes radies aplams priekšstats, ka jaunie karavīri mizos kartupeļus vai tīrīs ielas. Laiks pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nebija viegls, taču tagad armijā esot pavisam cita situācija.

«Es neuzskatu par pamatotu šo diskusiju, ka VAD karavīram neko 11 mēnešos nevarēs iemācīt un viņš ir lielgabala gaļa. 11 mēnešos var iemācīt visu, kas mums nepieciešams,» uzsvēra Gaugers.

Jauniešiem 11 mēnešos varēšot iemācīt to pašu pamatapmācības paketi, ko profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem. Vienlaikus jauniešiem tiks dotas specifiskas prasmes un zināšanas, kuras izmantot atbilstoši mehanizētās brigādes vajadzībām. Jauniešiem mācīs braukt ar kāpurķēžu bruņumašīnām «CVR(T)», mācīs būt par granātnieku, ložmetējnieku, artilēristu, savukārt cilvēki ar mehāniķa zināšanām varēs šo tehniku «skrūvēt», skaidroja pulkvedis.

Lai arī daļa sabiedrības kritizē, ka VAD nav nepieciešams, jo Latvija ir kolektīvās drošības dalībniece, kuru sargā NATO, Gaugers argumentēja, ka varam būt priecīgi par Latviju kā NATO locekli, taču pašiem arī jāiesaistās valsts aizsardzībā.

«Tas joprojām ir dzīvs mīts sabiedrībā, ka, lūk, mēs esam paveikuši to minimumu, ko vajadzēja, un tagad, lai sabiedrotie mums iedod [drošību]. Nu nē, brālīši, mums pašiem jāsargā sava valsts, un varam būt pateicīgi un priecīgi, ka esam šīs lielās organizācijas sastāvā un nāks mums palīgā. Bet nevis izdara to mūsu vietā, bet nāk palīgā,» uzsvēra Gaugers un atgādināja, ka jau patlaban Latvijā pastāvīgi uzturas plaši NATO spēki.

Gaugers uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāaug apziņā, ka spējam sevi aizsargāt un esam atbildīgi paši par sevi, «nevis onkulis no Amerikas vai Vācijas atnāks un un izdarīs darbu mūsu vietā».

«Šīs ir manas mājas. Man ir jānopērk tas sargsuns, kas sargā manu māju, vai jāievelk signalizācija. Neviens cits manā vietā to neizdarīs. Mums pašiem ir jābūt atbildībai ne tikai pret valsti, bet vienam pret otru,» uzsvēra pulkvedis.

Viņš arī slavēja VAD kā sabiedrības integrācijas mehānismu. Pat 90.gados obligātajā dienestā latviešu valodā nerunājošie pēc kāda laika prata latviski. Pēc dienesta visi karavīri aizejot kopā kā draugi, jo galu galā dzīvo taču Latvijā.

Armijas dzīve ir ļoti interesanta, bet vienlaikus pulkvedis nenoliedza, ka jauniešiem dienests būs personīgs izaicinājums dažādos laika apstākļos un gadalaikos, taču pēc tam radīsies gandarījums par paveikto mācībās. 

«Tā ir pievienotās vērtības sajūta, ka varu, dodiet man vēl un es spēju tikt galā ar saviem aizspriedumiem,» uzsvēra pulkvedis.

Gaugers diskusijā arī minēja pozitīvu piemēru VAD ieviešanai, proti, Lietuvai atjaunojot obligāto dienestu, daļa šajā dienestā iesaukto vēlējās palikt profesionālajā dienestā, tāpēc jau pēc pāris gadiem lietuvieši varēja izvēlēties tikai labākos karavīrus. Tas nozīmē, ka jauniešiem armijas dienests iepatikās, turklāt ir jāņem vērā, ka aiz katra dārga un tehnoloģiski attīstīta ekipējuma vienmēr stāv cilvēks.

Jau ziņots, ka patlaban Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tiek skatīts VAD likumprojekts. Līdz šim komisija no likumprojektam iesniegtajiem 45 priekšlikumiem ir izskatījusi nelielu daļu. 

Komisijas jau atbalstītā redakcija otrajam lasījumam paredz, ka VAD varēs pildīt vienā no trim veidiem — 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

Līdz šim komisijas atbalstītās redakcijas paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, to varēs aizstāt ar civilo dienestu. AM jau iepriekš norādījusi, ka pirmajos gados šiem jauniešiem civilo dienestu varētu nodrošināt tikai AM padotības iestādēs. Iepriekš bija izskanējis, ka jaunieši šo dienesta veidu varētu pavadīt arī iekšlietu, veselības vai labklājības resora iestādēs, taču neoficiāla informācija liecina, ka attiecīgās ministrijas nav izrādījušas īpašu interesi par jauniešu piesaisti.

VAD būs pakļauti pilsoņi — vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) — viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

VAD būtu pakļauti pilsoņi — vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.

Tāpat militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi — vīrieši un sievietes — no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana VAD notiktu, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz to iesaucamo skaitu, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi rīkotu proporcionāli dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka Ministru kabinets vēl noteiks atlases norises nosacījumus un kārtību.

Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus. Pirmais iesaukums paredzēts brīvprātīgā kārtā.

Komisija nākamnedēļ turpinās darbu pie likumprojekta VAD ieviešanai.