Pirmajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.
Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. «Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs,» sacīja Eglītis.
Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) toreiz sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.
Savukārt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka, viņaprāt, valdošā koalīcija nodarbojas ar «saskaitāmo mainīšanu vietām kā rezultātā summa nemainās». «Žēl, ka Saeima dod šādus uzdevumus Latvijas Bankai, FKTK un Finanšu ministrijai (FM) — tiek iztērēts liels laiks un darbs likumprojektu izstrādei, taču šo laiku varēja izmantot daudz produktīvāk, risinot Latvijas finanšu sektora konkurētspējas jautājumus pēc «kapitālā remonta»,» sacīja Dombrovskis.
Jaunā Latvijas bankas likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās FKTK pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem toreiz komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.
Tāpat būtiski, ka samazināsies administratīvās procedūras un būs mazākas personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu izmaksas, teica Kazāks.
Centrālās bankas vadītājs stāstīja, ka jaunajā likumā ir mūsdienīgs centrālās bankas darbības apraksts pilnā spektrā, ietverts finanšu tirgus ilgtspējīgas attīstības mērķis. Tāpat likumprojektā ietverts moderns centrālās bankas mandāts skaidras naudas pieejamības jomā.
Kazāks arī uzsvēra, ka jaunajā likumā ir ietverts moderns centrālās bankas mandāts maksājumu sistēmas jomā, ārkārtas likviditātes palīdzības regulējums, pilnvērtīgs regulējums statistikas jomā, informācijas aizsardzības regulējums un mūsdienīgs Saeimas pārraudzības ietvars.
Jaunais Latvijas Bankas likuma projekts noteiks Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi un finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā.
Tāpat jaunais likuma projekts noteiks Latvijas Bankas kompetenci un nepieciešamos tiesiskos instrumentus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā.
Līdzšinējais likums «Par Latvijas Banku» ir spēkā kopš 1992.gada, un paredzēts, ka jaunais Latvijas Bankas likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Latvijas Bankas likuma projekts Saeimā jāskata trīs lasījumos.
LETA jau ziņoja, ka par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26.februārī tika saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums.
Likumprojekti tika izstrādāti, pamatojoties uz 2020.gada pavasarī veiktu izvērtējumu.
«Ieguvumu un risku analīze apstiprināja, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus,» iepriekš atzina Finanšu ministrijā (FM).
«FKTK pievienošana Latvijas Bankai notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību,» uzsvēra FM.
Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets jau atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī grozījumus likumā «Par Latvijas Banku» un grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā.
«FKTK pievienošana Latvijas Bankai ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Šis solis mazinās birokrātiju un izmaksas, būs iespējams operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām,» iepriekš atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Savukārt Latvijas Bankas prezidents iepriekš norādīja, ka pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā integrācijas procesu būs iespējams īstenot laicīgi un precīzi, lai apvienotā institūcija varētu uzsākt darbu jau no 2023.gada 1.janvāra.
FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsvēra, lai ar 2023.gada 1.janvāri Latvijas Banka pilnvērtīgi veiktu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas, ļoti svarīgs ir pietiekams laiks sagatavošanās darbiem, kas ar pilnu jaudu var notikt no Latvijas Bankas likuma galīgās pieņemšanas Saeimā. «Process ir ļoti sarežģīts un visas Latvijas sabiedrības interesēs ir nodrošināt finanšu un kapitāla tirgus sektora uzraudzības nepārtrauktību un kvalitāti visā integrācijas procesa laikā un pēc tā,» piebilda FKTK vadītāja.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.