Sabiedrisko mediju ieskatā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāds lēmums ir tuvredzīgs un diametrāli pretējs izvirzītajam mērķim — stiprināt informatīvās telpas drošību. Izslēdzot kvalitatīvu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu saturu krievu valodā, valsts pati netieši veicinās nelegālā satura patēriņu Krievijas propagandas kanālos.
«Cerēt, ka visi cilvēki, kas ikdienā patērē mediju saturu krievu valodā, no 2026.gada 1.janvāra pārslēgsies uz latviešu valodā raidošiem medijiem, ir vēlmju domāšana, nevis pētījumos par plašsaziņas līdzekļu patēriņa paradumiem balstīts lēmums,» rakstīts publiskajā paziņojumā medijiem.
Sabiedriskie mediji aicina politiķus kompetenti un stratēģiski gudri risināt sabiedrības saliedētības jautājumus. Tāpat sabiedriskie mediji par nepieņemamu uzskata sasteigto šāda lēmuma virzīšanas un pieņemšanas procesu, kā ierobežotas pieejamības dokumentu, kurā nav veiktas konsultācijas ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, pašiem medijiem un ekspertiem, kas padziļināti pētījuši dezinformācijas jautājumus hibrīdkara apstākļos.
Latvijas Radio un LTV aicina Nacionālās drošības komisiju un Saeimu kopumā pārvērtēt valdības atbalstīto un parlamentā iesniegto koncepcijas projektu, precizējot sadaļu par Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanu, tostarp svītrojot aizliegumu sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā, rakstīts paziņojumā.
Paziņojumu Latvijas Radio vārdā parakstījuši Latvijas Radio valde — Una Klapkalne, Ieva Aile, Ģirts Helmanis, Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna, Latvijas Radio 4 — Doma laukums direktore Ilona Madesova, Latvijas Radio 4 — Doma laukums galvenā redaktore Anna Stroja.
LTV vārdā paziņojumu parakstījusi LTV valde — Ivars Priede, Kaspars Odiņš, Elīza Bērziņa, LTV galvenā redaktore Sigita Roķe, platformas «Rus.Lsm» vadītāja-galvenā redaktore Jekaterina Safronova.
Jau ziņots, ka valdības atbalstītais Nacionālās drošības koncepcijas projekts paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.
Šim lēmuma nepiekrīt SEPLP un arī kultūras ministre Agnese Logina (P).
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.