Rostovskis: Tā mēs varam sodīt ierēdņus — atņemot nodokļus, no kuriem viņi paši sev maksā algas

— Ir jāsaprot konteksts tam, ko esmu teicis iepriekš. Patlaban pasaulē notiek reāla cīņa par to, lai turīgi cilvēki izvēlētos vienu vai otru valsti kā dzīvesvietu. Kompetenti politiķi un valstu vadītāji saprot, cik izdevīgi ekonomikai ir cilvēki, kuri varētu investēt kādā uzņēmumā valstī, atvērt šādus uzņēmumus un maksāt nodokļus. Par to valstis cīnās!

Latvijā pašreizējā valdošā koalīcija ir izvirzījusi savu nodokļu paaugstināšanas priekšlikumu, rosinot paaugstināt nodokļus tiem, kuru darbs ir labi atalgots, tas ir, faktiski uzlikt augstus nodokļus labām algām. Un arī dividendes aplikt ar nodokļiem! Tāpēc es vērsos pie uzņēmējiem ar priekšlikumu salīdzināt nodokļu režīmus – kādus  nodokļus maksā citās Eiropas valstīs un kādi tie ir pie mums. Un izdarīt secinājumus.

Mēs neesam slaucamas govis!

— Kā es personīgi saskatu problēmu – publiskais sektors un birokrātiskais aparāts Latvijā ir pārmērīgi uzpūsts, valdība nevēlas neko mainīt šajā virzienā, nevēlas samazināt ierēdņu armiju. Un kāpēc gan viņiem to darīt, ja ir slaucamās govis – uzņēmēji, kas nodarbojas ar biznesu un reāli pelna naudu? Viņi var vienkārši uzlikt viņiem lielākus nodokļus un mierīgi dzīvot, saņemot algas publiskajā sektorā!

Tāpēc es domāju, ka varbūt tieši tagad ir īstais brīdis, kad uzņēmējiem vajadzētu izšķirties — izvērtēt, kurā valstī ir izdevīgāk turpināt uzņēmējdarbību, un vienkārši pārcelt to uz turieni? Jo īpaši tāpēc, ka tas nemaz nav sarežģīti – pietiek nomainīt juridisko adresi, reģistrējot to citā valstī, un tādējādi pārcelt savu biznesu.

Iespējams, tad, kad Latvijas uzņēmēji sāks masveidā pārcelt savu biznesu no Latvijas, vismaz tad, zaudējot tos, kas viņus faktiski baro, mūsu ierobežotie politiķi beidzot kaut ko sapratīs? Es ceru, ka viņi sapratīs….

Bezjēdzīgi birokrātijas bastioni

-Tikmēr mēs esam spiesti vērot, ka viņiem kaut kas noklikšķ smadzenēs, un dzimst idejas atvērt neskaitāmas nevajadzīgas aģentūras, kas veic pilnīgi bezjēdzīgas birokrātiskas funkcijas. Formālā birokrātija vairojas, bet valdošie politiķi negrasās šīs aģentūras samazināt, lai gan tas palīdzētu ietaupīt budžeta līdzekļus, bet domā tikai par to, kā atņemt pēdējo privātajam biznesam. Tāpēc privātajiem uzņēmējiem vajadzētu pēc iespējas ātrāk apsvērt, kur pārcelt savu biznesu no Latvijas.

Eiropas Savienībā vietas ir pietiekami daudz, var atrast valsti ar labvēlīgākiem nosacījumiem un vienkārši pārcelties uz turieni. To var izdarīt arī vienkāršāk – nomainot juridisko adresi, bet saglabājot biznesu valstī. Un tad jūs turpināsiet strādāt savā valstī, bet nodokļus maksāsiet savā juridiskajā adresē – tās valsts budžetā, kurā uzņēmums ir reģistrēts. Un tā būs daudz pārdomātāka nodokļu sistēma.

— Vai jūs nebaidāties, ka pēc šādiem padomiem jūs apsūdzēs ekonomikas graušanā un darbībās pret valsts politiku?

— Es neaicinu uz neko pretlikumīgu: Latvija ir Eiropas Savienībā, un jebkuram iedzīvotājam ir tiesības jebkurā laikā mainīt savas dzīvesvietas valsti un pārcelties, kur viņš uzskata par vajadzīgu. Daudzi cilvēki to jau sen ir izdarījuši. Eiropas Savienībā ir daudz valstu, kur nodokļu sistēma labvēlīgi atšķiras no mūsu un kur nav tik milzīgas ierēdņu armijas, kura neviļus ir jābaro uzņēmējiem.

Atpakaļ pie vispārējās nabadzības?

— Es vienkārši cenšos raidīt signālu sabiedrībai, pievērst uzmanību tam, kas notiek valstī. Mēs ilgu laiku dzīvojām Padomju Savienībā sociālisma apstākļos, vispārējas nabadzības apstākļos, un tagad mūsu varas iestādes ar saviem nepārdomātajiem nodokļu priekšlikumiem cenšas mūs atgriezt pagātnē — sociālismā, kur gandrīz viss pieder valstij.

Tas ir, trīsdesmit neatkarības gadus mēs mēģinājām no tā visa tikt vaļā, veidot privāto biznesu, un galu galā nonācām turpat – kad visur valda publiskais sektors, viss pieder valstij. Tas nenotika vienā dienā, tā ir tendence, tāpēc es aicinu uzņēmējus par to aizdomāties.

— Kādas konkrētas valsts aģentūras jūs uzskatāt par bezjēdzīgām un viscaur birokratizētām?

— Kā piemēru minēšu tikai augstāko izglītību, kas ir tuvāk manai darbības jomai: Latvijā ir augstskolas, kas darbojas jau 20 vai pat 30 gadus. Tātad, lai tikai pagarinātu licenci jaunas programmas ieviešanai, mums ir jāpārvar neiedomājami šķēršļi!

Šajās struktūrās sēž 10 cilvēku, kuri saņem labas algas, bet nodarbojas ar birokrātiju: augstskolām ir jāiesniedz viņiem kaudze dokumentu, tad kāds kaut ko izskata, pēta, sanāk kādas komisijas, kaut ko lemj – un tas viss aizņem vismaz pusgadu! Kāpēc mums ir vajadzīgi šie kantori, ja valstī ir Izglītības ministrija? Augstskola ievieš jaunu programmu, tad vienkārši iedodiet tai licenci, un viss! 21. gadsimtā var vienkārši nosūtīt šo programmu pa e-pastu uz to pašu Izglītības ministriju, un saņemt tādu pašu atbildi! Bez liekām darbībām, visādām valsts aģentūrām un nevajadzīgas birokrātijas. Galu galā, tās jau ir strādājošas labi zināmas universitātes, nevis no ielas kāds atnācis un nolemj mācīt pēc kādas programmas no nulles! Tās nav kaut kādas bīstamas ķimikālijas, kas ievestas no kaut kurienes ārzemēs. Bet nē – mums ir uzpūstas struktūras, kas rada šķietamu aktivitāti tukšā vietā. Un tas ir tikai viens piemērs!

Ir arī piemēri no būvniecības nozares – Būvniecības valsts kontroles birojs. Uzņēmēji nemitīgi sūdzas, ka bieži vien paiet gadi, kamēr tiek izskatīts viņu būvniecības projekts! Piemēram, lai atvērtu veikalu Lietuvā, visu saskaņojumu saņemšanai un būvniecībai nepieciešams gads, Latvijā tas var aizņemt septiņus gadus!

Tāpēc nav nekāds noziegums, ka šīs nebeidzamās birokrātijas nomocītie uzņēmēji vienkārši ņems un pārcels savu biznesu uz citu valstī tajā pašā Eiropas Ekonomikas zonā, ja tur apstākļi uzņēmējdarbībai būs draudzīgāki un ērtāki. Eiropas Savienībā ir pilnīga pārvietošanās un kapitāla ieguldījumu brīvība, tāpēc mēs tai esam pievienojušies, jo tas viss ir pieļaujams un pilnīgi likumīgs. Vienota ekonomiskā telpa!

Tāpēc mans vēstījums ir adresēts ne tikai uzņēmējiem – lai meklē labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai, bet arī politiķiem – lai sāk domāt: visa pasaule – gudri varas cilvēki – cīnās par uzņēmīgiem cilvēkiem, cenšoties viņus piesaistīt savai valstij, radot viņiem visus apstākļus: lūk jums nodokļu atvieglojumi, strādājiet – atveriet uzņēmumus, radiet darba vietas. Mūsu valstī cilvēkus nospiež ar nodokļiem un birokrātiju.

Nav brīnums, ka ar šādu nepārdomātu un tuvredzīgu politiku Latvija var vienkārši pazaudēt uzņēmīgus cilvēkus.

Birokrātiskais aparāts ir uzpūsts līdz neticamiem apmēriem!

Publiskajā sektorā pēc Covid-19 pandēmijas vairāk nekā puse darbinieku turpina strādāt attālināti – pieslēdz savus datorus sistēmai, bet paši sēž un neko nedara, skaitoties darbā. Nodarbojas ar kādām personīgām lietām. Bet mēs, nodokļu maksātāji, maksājam viņiem algas. Turklāt valsts sektorā šīs algas tikai pieaug! Pat premjerministre Evika Siliņa jau ir teikusi, ka pienācis laiks pārtraukt šo nepamatoto algu kāpumu sabiedriskajā sektorā – tā vairs nevar turpināties! Es aicinu uz to pašu.

— Arī uzņēmējus es aicinu pārcelt savu biznesu nevis uz Āfrikas valstīm, bet gan uz citām valstīm tajā pašā eirozonā. Kā saka, sajūtiet atšķirību. Un vienkārši salīdziniet apstākļus dažādās valstīs.

Iespējams, pienācis laiks šiem birokrātiem praksē parādīt, kā mainīsies viņu dzīve, ja no Latvijas aizbrauks nevis viens vai divi uzņēmēji, bet simts vai divi simti? Iespējams, tikai tad viņi beidzot sapratīs, ko viņi ir zaudējusi savas neapdomīgās politikas dēļ? Ja pārcelsi savu uzņēmumu uz citu valsti, valsts kasē ienāks mazāk nodokļu.

Mēs gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr.

-Tajā pašā laikā tas, ko esam vairākkārt pārrunājuši ar politiķiem, un viņi paši to ir daudzkārt publiski pauduši, ir tas, ka mums ir vajadzīgs lielāks eksports, lielākas investīcijas un augstāka produktivitāte. To visu var panākt tikai cilvēki ar labu izglītību un labām zināšanām, profesionāļi, kas labi pelna. Bet, ja jūs vēlaties, lai valstī būtu vairāk šādu izglītotu un uzņēmīgu cilvēku, un jūs sakāt viņiem — zini, tev nāksies maksāt lielākus nodokļus, tad ko jūs varat gribēt no šiem cilvēkiem? Eirozonas brīvais tirgus viņus gaida ar atplestām rokām un daudz draudzīgākiem nosacījumiem.

Otra lieta ir dividendes. Politiķi ir ieplānojuši, ka no nākamā gada papildus 20 procentu peļņas nodoklim, ko uzņēmumi jau maksā, ar papildu nodokli tiks apliktas arī dividendes — t. i., par vairāk nekā 30 000 eiro tiks apliktas ar papildu 10 procentu nodokli dividendēm. Tas nozīmē, ka uzņēmums jau ir samaksājis šo 20 procentu nodokli, bet brīdī, kad dividendes saņem fiziska persona, tā atkal maksā 10 procentus. Un tas attiecas tikai uz vietējiem uzņēmējiem. Tā kā ārvalstnieki jau ir samaksājuši nodokli un pārskaitījuši peļņu labuma guvējam savā rezidences valstī – Zviedrijā, Somijā Norvēģijā vai kaut kur citur, viņus neviens vairs neaiztiek. Taču vietējiem nodīrā vēl vienu ādu no dividendēm.

Un tā ir tikai daļa no tā, kas nepatīk. Ir daudz citu nianšu. Var pienākt brīdis, kad vairs nebūs neviena, kam dīrāt ādu, — visi pārcels savu biznesu uz citām valstīm.