Rinkēvičs vērsies pie Beļģijas ārlietu ministres ar lūgumu pievērst pastiprinātu uzmanību Zedelgemas pieminekļa jautājumam

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs vēstulē uzsvēris, ka saskaņā ar Latvijas Okupācijas muzeja un Zedelgemas pašvaldības 2017.gadā noslēgto vienošanos piemineklim simboliski jāataino brīvības jēdziens un jāatgādina sabiedrībai par Otrā pasaules kara traģiskajām sekām — Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945. līdz 1946.gadā ieslodzītajiem vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu, izrādot pienācīgu cieņu karavīru piemiņai.

Tādēļ Rinkēvičs pauda dziļu nožēlu par pieminekļa plāksnes noņemšanu, Brīvības laukuma pārdēvēšanas procesa sākšanu un starptautiskās vēsturnieku grupas rekomendācijām pieminekli pārvietot. Latvijas ārlietu ministrs arīdzan pauda bažas, ka Zedelgemas pašvaldība varētu būt saskārusies ar spēcīgu dažādas izcelsmes dezinformāciju vietējā un starptautiskā līmenī.

«Diemžēl jau labu laiku pret demokrātiskajām Eiropas nācijām, arī Latviju, tiek vērstas nomelnošanas kampaņas, un nedemokrātiski un agresīvi režīmi šo valstu sarežģīto vēsturi ļaunprātīgi izmanto saviem ģeopolitiskajiem mērķiem,» norādīja ministrs.

Rinkēvičs aicinājis veidot dialogu starp Zedelgemu un tās sadarbības partneriem Latvijā, īpaši Okupācijas muzeju, un rast atbilstošu risinājumu, kas pauž cieņu Latvijas un Beļģijas ļoti atšķirīgajai, taču traģiskajai Otrā pasaules kara laika vēsturei.

ĀM norādīja, ka Latvijas vēstniecība Beļģijā ir pastāvīgā saziņā ar Zedelgemas pašvaldību, un 14.decembrī Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns dosies vizītē uz pašvaldību. Patlaban no pašvaldības ir saņemts apliecinājums, ka lēmums par pieminekļa pārvietošanu vēl nav pieņemts.

Ministrija turpinās pastiprināti sekot līdzi jautājuma attīstībai un to risināt sadarbībā ar Beļģijas valsts iestādēm. Ārlietu dienesta mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta cieņpilna un objektīva attieksme pret Latvijas valsts un tautas vēsturi, kā arī to simbolizējošām piemiņas zīmēm un pieminekļiem.

Kā ziņots, Beļģijas pilsētā Zedelgemā uzstādītajam piemineklim par godu latviešu leģionāriem draud iespējama pārvietošana, aģentūrai LETA atzina Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Pašlaik Latvijas Okupācijas muzejs, kas bija iesaistīts pieminekļa izveides projektā, nevar publiski komentēt, vai un kurp piemineklis varētu tikt pārvietots, turklāt diskusijas Zedelgeimā par šo jautājumu norisinājušās bez muzeja līdzdalības, aģentūrai LETA skaidroja muzeja direktore Solvita Vība.

KM vērtējumā, vēršanās pret tēlnieka Kristapa Gulbja radīto pieminekli latviešu leģionāriem Zedelgeimā, to pārvietojot vai iznīcinot, būtu «rupja rīcība pret Latvijas Okupācijas muzeja darbību, kas vērsta uz Latvijas vēstures atceri, skaidrošanu un piemiņu».

Kā aģentūrai LETA atzīmēja Kokale, Latvija ir nosodījusi un nosoda Otrā pasaules kara laikā pret ebrejiem vērsto holokaustu un tos Latvijas pilsoņus, kuri piedalījās holokausta īstenošanā. Viņa uzskata, ka leģionāru saistīšana ar holokaustu, uzveļot viņiem kolektīvu atbildību par noziegumiem, ir nepieņemama. Leģionāri paši bija upuri, kuri, pretēji visām starptautiskajām tiesībām, tika iesaistīti karadarbībā nacionālsociālistiskās Vācijas pusē, uzstāj KM.

2018.gadā, balstoties uz Zedelgemas pašvaldības un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības noslēgto līgumu, piemineklis «Latvijas stāvstrops brīvībai», pusi no kura izmaksām sedza muzeja savāktie ziedojumi, tika nodots pašvaldības īpašumā, lai skaidrotu sarežģīto Otrā pasaules kara vēsturi. Tas ir veltīts 12 000 latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas.

LETA jau rakstīja, ka šovasar 7.jūlijā Zedelgemā tika noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju.