Rinkēvičs: Sankcijas pret Krieviju jāpiemēro tagad, lai darbos parādītu Rietumu vienotību

Politiķis norādīja, ka situācija patlaban attīstās diezgan dramatiskā un negatīvā veidā. Sākušās atklātas provokācijas no Krievijas puses Donbasā, tāpat ir paziņots, ka Krievijas bruņotie spēki uz nenoteiktu laiku paliks Baltkrievijā.

«Mēs esam pietiekami daudz runājuši un uzsvēruši, ka ne jau tikai pilna mēroga iebrukums var būt par pamatu sankciju piemērošanai. Šo jautājumu apsprieda Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome. Es negaidu, ka šodien tiks pieņemts kāds lēmums vai sankciju pakete, tas vienkārši nav iespējams, bet par šo jautājumu aizvien vairāk runā ES dalībvalstis,» sacīja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka, redzot, kā situācija attīstās, tiek sagaidīts, ka ES Augstais pārstāvis ārlietās un Eiropas Komisija piedāvās noteiktus pasākumus, kam nav jābūt plaša mēroga sankciju paketei, kas sagatavota invāzijas gadījumam. Ministra ieskatā, šajos pasākumos jānosaka tehnoloģiju eksporta liegums un «Nord Stream 2» apturēšana. Rinkēvičs norādīja, ka tie varētu būt divi elementi, par kuriem jāvienojas.

«Laika rāmis lielā mērā ir atkarīgs no situācijas attīstības Ukrainā — tas var būt rīt, vai pēc kāda laika. Viss ir Krievijas rokās, kā tā vēlas situāciju tālāk attīstīt. Jāsaka, ka viedoklis par sankciju piemērošanu gūst arvien plašāku atbalstu, tomēr, pazīstos ES, ir vajadzīgs laiks, jo tas ir ne tikai juridisks, bet arī politisks process, kas ir jāsāk. Faktiski šodien tas lielā mērā ir sācies — par to plaši diskutējām ES Ārlietu padomē un vienojāmies turpināt darbu,» teica ministrs.

Pēc Rinkēviča paustā, sankcijas var kalpot kā atturēšanas instruments, tomēr tās nav pārāk iedarbīgas, lai panāktu situācijas deeskalāciju, piemēram, Krimas gadījumā atgriezties pie situācijas, kurā Krima nav okupēta un tā «de facto» ir Ukrainas sastāvdaļa. Ministrs arīdzan norādīja, ka sankcijām var būt ilgtermiņa ietekme uz Krievijas ekonomiku.

Viņš uzsvēra, ja beidzas «izrāde» Donbasā un tur iestājas miers, ja Krievijas bruņotie spēki tiek izvesti no Baltkrievijas, tādā gadījumā sankcijas nav pašmērķis. Ārlietu ministrs akcentēja, ka tas patlaban ir procesa sākums. Notiek visāda veida diplomātiskās aktivitātes un prezidentu sazvanīšanās.

«Mēs ceram uz diplomātiju, bet, kamēr mēs ceram uz diplomātiju, notiek apšaudes, plaša mēroga režisētas izrādes ar it kā bēgļiem, kas pamet Ukrainas austrumu reģionu un ierodas Krievijā. Tikko varējām lasīt, ka tā saucamā Doņeckas Tautas Republika aicina Krieviju sniegt militāru palīdzību. Tas viss atgādina plaša mēroga izrādi. Tikai nevar saprast, vai tas ir mēģinājums iegūt labākās režijas balvu «Oskara» ceremonijā Losandželosā, vai kaut kas cits. Katrā gadījumā situācija nav laba. Ja ar diplomātiju nespēs novērst saasinājumi, ir arī citi līdzekļi, pie kuriem var ķerties klāt,» pauda Rinkēvičs.

Jautāts, vai ES varēs pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu pret Krieviju steidzamības kārtā, ja situācija to pieprasīs, ārlietu ministrs norādīja, ka, piemēram, Baltkrievijas gadījumā ar «Ryanair» lidmašīnas nolaupīšanu, Eiropadome diezgan strauji pieņēma lēmumu par sankciju noteikšanu, apejot vienu vai otru procedūru. Rinkēvičs sacīja, ka starp politisku un juridisku lēmumu pagāja zināms laiks.

«Visi kaut kā ir nokoncentrējušies, iespējams, filmu vai vēstures grāmatu iespaidā, ka notiks Otrā pasaules kara līmeņa operācija, kad tanki iebrauc un lidmašīnas bombardē. Tas nav izslēgts un iespējams scenārijs. Patlaban notiek situācijas eskalācija. Manuprāt, tuvākās dienas rādīs, kā tas viss attīstās. Ja tas attīstīsies virzienā, par kuru man ir aizdomas un ko es negribētu, ir iespējama ārkārtas ES Ārlietu padome. Tāpat iespējams arī citas formas, kā lēmums tiek pieņemts un juridiski noformulēts. No aizvadītās nedēļas nogales vairākas valstis par šo tēmu runā un tas vairs neļauj to vienkārši paslaucīt zem tepiķa,» pauda ārlietu ministrs.

LETA jau rakstīja, ka Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.

Pēdējās dienās pasliktinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieki apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā. Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam. Tāpat tiek apgalvots, ka no prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām Ukrainas austrumu teritorijām uz Krieviju tiek izvesti desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus Krievijas amatpersonas dēvē par bēgļiem.