Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu un tikās ar Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijārto, aizsardzības ministru Tiboru Benko un Ungārijas parlamenta Ārlietu parlamentārās komitejas priekšsēdētāju Zsoltu Nemetu.
Tikšanās laikā tika pārrunātas divpusējās attiecības, sadarbība starptautiskajās organizācijās, drošības un aizsardzības politika, reģionālās sadarbības un infrastruktūras attīstība, enerģētikas politika, kā arī migrācijas jautājumi.
Sarunā tika pārrunāts migrācijas jautājums, kā arī situācija uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) robežas. Rinkēvičs pauda nostāju, ka ir nepieciešama ES vienotība, lai cīnītos pret Baltkrievijas režīma apzināti plānoto un īstenoto hibrīdoperāciju.
Turpmāki ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju esot jāpiemēro nekavējoties, tādējādi Latvija atbalsta papildus sankciju noteikšanu fiziskajām un juridiskajām personām, kas veicina migrantu instrumentalizācijas procesu.
«Mēs redzam, ka Latvija, Lietuva un Polija šobrīd saskaras ar migrantu plūsmu, kas tiek izmantota kā politiskais instruments uz ES Austrumu robežas. Latvijas ieskatā, sankcijām ir tieša ietekme uz esošo Baltkrievijas režīmu. Latvija atbalsta pastiprinātu dialogu ar trešajām valstīm, lai apturētu migrantu došanos uz Baltkrieviju ar cerībām nokļūt Eiropā. Vienlīdz svarīga ir starptautisko partneru iesaiste, tai skaitā ANO un ANO aģentūru, lai pastiprinātu ietekmi uz Baltkrieviju,» sacīja Rinkēvičs.
Tikšanās laikā ar Ungārijas aizsardzības ministru Latvijas ārlietu ministrs pateicās par Ungārijas sniegto ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā. Ministrs izteica cerību, ka drīzumā Ungārija oficiāli pievienosies NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram, tādējādi sniedzot ieguldījumu centra darbā.
Ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem līdz Madrides samitam.
NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā šā gada novembra beigās būs pirmā ministru līmeņa diskusija.
«Spēku struktūras modernizēšana un NATO spēku gatavības palielināšana ir būtiska, lai efektivizētu NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumus, tajā skaitā Baltijas reģionā. Neraugoties uz pandēmijas izaicinājumiem, turpinām ieguldīt savā drošībā atbilstoši sabiedroto kolektīvi pieņemtajām vadlīnijām. Šogad Latvijas aizsardzības izdevumi veido 2,3% no iekšzemes kopprodukta,» teica Rinkēvičs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.