Rinkēvičs: Krievijas armija nav kļuvusi vājāka

Viņš akcentēja, ka Krievijas militāros spēkus nedrīkst novērtēt par zemu tikai tāpēc, ka karš valstij rada ekonomiskās izmaksas un Krievijas sabiedrība arvien vairāk sāk apzināties, ko tas nozīmē.

«Nemaldīsimies, domājot, ka tas nozīmē Krievijas militāro spēku vājināšanos. Ir gluži pretēji. Mums jāsaprot, ka Krievijas militārie spēki patiesībā ir labi attīstīti,» sacīja Rinkēvičs.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, Valsts prezidents saskata vairākas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, Ukraina ir spējusi izturēt spiedienu, dot prettriecienus un likt arī Krievijas sabiedrībai izjust daļu kara radīto izmaksu.

Rinkēvičs uzsvēra, ka militāro tehnoloģiju jomā notiek nepārtraukta sacensība — attīstās dronu karadarbība, pretdronu aizsardzība, ballistiskās raķetes un to pārtveršanas sistēmas. Viņaprāt, lai gan Ukraina šajā jomā ir panākusi ievērojamu progresu, līdzīga tehnoloģiskā attīstība notiek arī Krievijā.

Valsts prezidents ir pārliecināts, ka Ukrainas sabiedrībai un politiskajai vadībai ir griba turpināt cīņu, tomēr Ukrainai joprojām vajadzīgs visaptverošs politisks, morāls un praktisks atbalsts. Viņš skaidroja, ka tas attiecas gan uz militāro aprīkojumu, ballistisko raķešu pārtvērējiem un attiecīgajām sistēmām, gan uz pretdronu aizsardzības spējām.

Rinkēvičs klāstīja, ka Ukrainai vajadzīgs arī finanšu atbalsts, lai tā varētu turpināt cīņu un valsts varētu funkcionēt. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības (ES) spēju nodrošināt Ukrainai 90 miljardu eiro finansējumu, kā arī NATO iniciatīvu «PURL». Viņš vērsa uzmanību uz to, ka ar solījumiem vien nepietiek un panāktās vienošanās ir arī jāīsteno, nodrošinot reālu finansējumu.

Valsts prezidents aicināja turpināt palielināt politisko un ekonomisko spiedienu uz Krieviju un vienoties par stingrākām sankcijām. Viņš atzina, ka pašreizējais sankciju režīms ir sarežģīts, jo tajā ir daudz izņēmumu un nianšu, tādēļ vajadzīga vienota Eiropas pieeja.

Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijas nostāja jautājumā par iesaldētajiem Krievijas aktīviem vienmēr bijusi skaidra, proti, tie jāizmanto Ukrainas atbalstam. Viņš atzina, ka panākt visu 27 ES dalībvalstu vienošanos par šo jautājumu nav vienkārši.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ES dalībvalstīm kopīgi jāuzņemas gan atbildība, gan izmaksas. Viņaprāt, nevar būt tā, ka viena valsts uzņemas visu Krievijas radīto spiedienu, bet citas ES dalībvalstis «paliek malā un vēl veiksmi» valstīm, kuras varētu saskarties ar Krievijas spiedienu.

Pievēršoties reģionālajai drošībai, Valsts prezidents uzsvēra, ka patlaban nav vērojama Krievijas konvencionālo militāro spēku koncentrēšana Baltijas valstu vai citu NATO dalībvalstu robežu tuvumā, tomēr šī gada drošības situācija ievērojami atšķiras no situācijas 2021. gadā, jo ir mainījušās tehnoloģijas.

Valsts prezidents pieļāva, ka iespējamas dažādas provokācijas, kas radītu satraukumu, bet, visticamāk, nesasniegtu NATO līguma 5. panta piemērošanas slieksni, liekot sabiedrotajiem meklēt atbilstošu reakciju.

Rinkēvičs pieminēja nekonvencionālās karadarbības intensitātes pieaugumu. Valsts prezidents uzsvēra, ka palielinās kiberuzbrukumu un sabotāžas aktu skaits, un šādās darbībās tiek iesaistīti Latvijas un citu NATO un ES valstu pilsoņi. Tāpat turpinās dažādas spiegošanas aktivitātes.

Valsts prezidents atzīmēja, ka koordinēta reakcija spēj apturēt Krievijas provokācijas. Viņš atsaucās uz NATO operāciju «Baltic Sentry» saistībā ar zemūdens kabeļu incidentiem un operāciju «Eastern Sentry» pēc gaisa telpas pārkāpumiem NATO valstīs. Rinkēvičs sacīja, ka pēc īstenotajiem pasākumiem attiecīgo incidentu skaits ir samazinājies.

Pēc viņa paustā, tas nenozīmē, ka līdzīgi incidenti nevar atkārtoties, tomēr sabiedroto īstenotie pasākumi ir devuši rezultātu. Valsts prezidents aicināja vērtēt jēdziena «hibrīdkarš» lietošanu, jo tas sabiedrībā var radīt maldīgu priekšstatu par šādu uzbrukumu šķietamo nekaitīgumu.

Viņš aicināja NATO un ES meklēt jaunus risinājumus, kā reaģēt uz sabotāžu, kiberuzbrukumiem, spiegošanu un citām provokācijām, kas nesasniedz konvencionāla militāra uzbrukuma līmeni.

Valsts prezidents pievērsās arī drošības izdevumiem. Rinkēvičs uzsvēra, ka aizsardzības izdevumiem novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir vajadzība NATO sabiedroto drošības palielināšanai un aizsardzības stiprināšanai. Viņš pieļāva, ka ar 5% no IKP varētu arī nepietikt.

Rinkēvičs aicināja aizsardzības plānošanā pilnvērtīgāk ņemt vērā jaunās karadarbības tendences, neaizmirstot par konvencionālajām militārajām spējām.