Intervijā žurnālam «Ir» ministrs skaidro, ka tās strauji pasliktinājās pat ne pēc 2008.gada Krievijas agresijas pret Gruziju, bet faktiski pēc 2014.gada Krimas okupācijas un pēc notikumiem, kuri turpinās Ukrainas austrumos.
Savu lomu spēlē arī iejaukšanās valstu politiskajos procesos, dezinformācijas kampaņa, Skripaļu lieta 2018.gadā un pēdējā, pavisam nesenā lielā skandāla atblāzma Čehijā. «Tāpēc, ja nu kādam vajadzētu tiešām pārdomāt, kāpēc tas tā ir, tad tā ir Krievijas Federācija,» piebilda ministrs.
Tāpat Rinkēvičam nebija viennozīmīga skaidrojuma, kāpēc Krievija pie Ukrainas robežas paturējusi 80 000 karavīru un militārtehniku, lai gan tā 22.aprīlī paziņoja, ka militārās mācības pierobežā ir beigušās. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt sveiciens jaunajai ASV administrācijai, mēģinot tomēr piespiest to sarunāties un varbūt saņemt kāds koncesijas. Iespējams, šādai rīcībai ir arī kāds iekšpolitisks motīvs, jo arvien aktuāla ir Navaļnija lieta un Krievijā notiek gatavošanās Valsts domes vēlēšanām, kā arī tas, ka Covid-19 un ekonomiskā situācija Krievijā nav tik rožaina, kādu to atspoguļo propagandas kanālos.
«Trešā iespēja — varbūt patestēt kopumā, cik asi reaģēs Eiropas Savienība, ASV un NATO, un varbūt, ja reakcija nebūtu pietiekami skaidra, būtu bijusi arī kāda militāra akcija,» skaidroja ministrs.
No gaidāmās ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās Rinkēvičs negaida lielus pavērsienus, lai gan viņš nenoliedz, ka diplomātijā ir labāk mēģināt risināt jautājumus varbūt cietā, stingrā, skarbā dialogā, nevis nerunāt.
«Ja nebūs tikšanos aci pret aci, netiks pateiktas varbūt arī skarbas, bet vajadzīgas lietas, tad kas ir alternatīva? Mēs šobrīd esam koncentrējušies uz Ukrainu. Taču mums ir vēl vesela rinda lietu globālajā politikā, par kurām jārunā, — Sīrija, Lībija, Afganistāna, Irāna, Baltkrievija, ir bruņojuma kontrole, divpusējo jautājumu loks. Pusēm nerunājot, var nonākt pie ļoti ledainas situācijas. Bet tiešais kontakts, varbūt arī ļoti skarba saruna var novest pie tā, ka varbūt kaut kādās lietās ir zināms atslābums,» skaidroja ministrs.
Tomēr ministrs piebilda, ka solidarizēšanās jautājumā ar Čehiju, kad Čehija aprīlī izraidīja virkni spiegu par Krievijas specdienestu 2014.gadā sarīkotajiem terora aktiem, nebija pilnvērtīga, proti, atbilde pret Krieviju nebija pietiekama.
«Piemēram, salīdzināsim, kas notika pirms trim gadiem, kad tika atklāts Skripaļu indēšanas gadījums. Toreiz mūsu atbilde bija plašāka, stingrāka un daudz skaļāka. Diemžēl jāsaka, ka tas, kā ES un NATO valstis reaģēja šajā gadījumā, kas savā ziņā ir pat vēl kliedzošāks, jo ir gājuši bojā divi Čehijas pilsoņi, manuprāt, nebija pietiekami,» sacīja ministrs, un piebilda, ka par šo jautājumu vēl notiks diskusijas ES, gan NATO ietvaros.
Jau ziņots, ka Baidens cer tikties ar Putinu jūnijā vizītes Eiropā laikā.
Aprīlī Baidens izteica priekšlikumu, ka viņa pirmā tikšanās ar Putinu kopš stāšanās ASV prezidenta amatā janvārī varētu notikt kādā trešajā valstī.
Jūnijā Baidenam paredzēts piedalīties G7 samitu Lielbritānijā, bet pēc tam doties uz NATO, kā arī Eiropas Savienības un ASV samitiem Briselē.
Interesi sarīkot ASV un Krievijas prezidentu tikšanos izteikušas Austrija un Somija.
ASV un Krievijas attiecības pašlaik ir saspīlētas. Aprīlī ASV izraidīja desmit Krievijas diplomātus saistībā ar Krievijas kiberuzbrukumiem ASV datorsistēmām un iejaukšanos pagājušā gada prezidenta vēlēšanās, kā arī noteica sankcijas
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.