Ratnieks pēc konsultācijām ar domes speciālistiem vērsies atbildīgajā Saeimas komisijā un Izglītības un zinātnes ministrijā ar aicinājumu atļaut ārvalstu pedagogiem no ES valstīm pasniegt otru svešvalodu skolās, atsakoties no obligātas prasības kārtot latviešu valodas zināšanu pārbaudi. Tas ļautu risināt otras svešvalodas pedagogu trūkumu pamatizglītības programmās, kas pasniegtu kādu no ES valstu valodām.
Pašlaik ārvalstu pedagogiem pastāvot papildu stingras prasības — pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas «otrās svešvalodas pedagogam» Akadēmiskā informācijas centrā jāveic ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšana un Izglītības un zinātnes ministrijā jāsaņem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība.
ES valstu pedagogi paplašinātu svešvalodu piedāvājumu pamatizglītības programmā, kas arvien vairāk attālinātu vecākus un bērnus no izvēles par labu krievu valodai un stiprinātu mūsu valsts nacionālās prioritātes.
«Rīgas pieredze rāda, ka mēs varētu vispārējās pamatizglītības programmās piesaistīt ES pedagogus un pedagoģijas studentus, kas dzīvo Latvijā, un varētu pasniegt bērniem otru svešvalodu savā dzimtajā valodā. Pagaidām šādu praksi kavē normatīvo aktu prasība, kas nosaka, ka pamatizglītības programmā pedagogiem ir jābūt noteiktam valsts valodas prasmes līmenim. Šāda Ministru kabineta prasība nav noteikta universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, līdz ar to būtu viegli piemērojama arī vispārējās izglītības skolās,» skaidro Ratnieks.
Viņš norāda, ka pašvaldība saskaras ar akūtu pedagogu trūkumu izglītības iestādēs.
Vēstuli ar aicinājumu veikt izmaiņas normatīvajos aktos Ratnieks nosūtījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Izglītības un zinātnes ministrijai.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.