Rīgas domes deputāts Valdis Gavars paziņo par iespējamiem korupcijas gadījumiem Rīgas domē

Strādāju par deputātu jau vairākus gadus, bet manas pirmās reālās aizdomas par to, ka Rīgas domē varētu notikt koruptīvi darījumi, bija saistīta ar žurnālista Olafa Zvejnieka 2023. gada 3. jūlija publikāciju par to, ka rīdzinieki par atkritumu izvešanu maksā divas reizes vairāk nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotāji https://lasi.lv/par-svarigo/aktuali/kapec-riga-par-atkritumiem-maksa-dubulta.3036 . Žurnālists bija izpētījis, ka Rīgā ir izveidota faktiska oligopolija, kur visu peļņu par atkritumu izvešanas pakalpojumiem savāc Māra Simanoviča vadītā SIA “Eco Baltia vide” un Guntara Kokorēviča vadītā SIA “CleanR”. Publikācijā bija minētas abu uzņēmumu neticami lielās peļņas, kuras, acīmredzot, veidojas tieši uz rīdzinieku aplaupīšanas rēķina. Kā Rīgas domes deputāts es biju cieši pārliecināts, ka, izlasot publikāciju ar tik tiešām norādēm uz iespējamu korupciju, KNAB nekavējoties uzsāks izmeklēšanu par to.

Pagāja vairāki mēneši, “atkritumu baronu” iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina turpinājās, tomēr KNAB interesi publikācijā minētie fakti nebija rosinājuši. Pat vairāk, – atkritumu savākšanas izmaksām praktiski nemainoties, atkritumu izvešanas tarifi tika paaugstināti vēlreiz. Manu kolēģu – Rīgas domes deputātu vidū valdīja viedoklis, ka šis tarifu paaugstinājums ir panākts vairākās sarunās, kurās ir piedalījušies gan abi minētie kungi, gan dažādi lēmumu pieņēmēji no Rīgas domes, gan arī plaši pazīstamā “lobēšanas” uzņēmuma SIA “Deep White” pārstāvji.

Es apkopoju visus man zināmos faktus un aizdomas iesniegumā KNAB, norādot, ka privātu uzņēmēju iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina ir nepieļaujama, un tiešā veidā, kā Rīgas domes deputāts, lūdzu KNAB uzsākt izmeklēšanas darbības. Norādīju gan uz Olafa Zvejnieka publikācijā minētajiem faktiem, gan uz informāciju par dīvainajām sarunām Rīgas domē ar atkritumu uzņēmumu vadītāju un viņu “lobistu” piedalīšanos.

Manuprāt, šis vismaz pirms šķietami ir ļoti ērts veids kā naudu no SIA “Eco Baltia vide” caur “lobēšanas pakalpojumu sniedzējiem” novirzīt kādam politiķim vai ierēdnim Rīgas domē, nepieciešamo lēmumu pieņemšanas motivēšanai. Pilns mana iesnieguma teksts ir publicēts šeit.

Biju cerējis, ka tagad, pēc oficiāla Rīgas domes deputāta iesnieguma, KNAB sāksies izmeklēšanas darbības, kuru rezultātā, ja manas aizdomas apstiprinātos, es rosinātu pārskatīt esošos līgumus par nesamērīgi dārgajiem atkritumu izvešanas pakalpojumiem, cerot, ka jaunu konkursu rezultātā šie pakalpojumi kļūtu būtiski lētāki. Diemžēl arī uz manu oficiālo iesniegumu no KNAB puses nebija nekādas reakcijas. Man arvien vairāk sāka likties, ka varbūt taisnība ir maniem ciniskākajiem kolēģiem Rīgas domē, kuri savā starpā abreviatūru KNAB tulko kā “korupcijas novērošanas un atbalstīšanas birojs”. KNAB nebija man atbildējis par mana iesnieguma virzību ilgāk par mēnesi, līdz 2023. gada novembra beigās kārtējo reizi vērsos KNAB, šoreiz savu pieprasījumu jau padarot publisku. Šī taktika palīdzēja, jo jau drīz man personīgi piezvanīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume un KNAB izplatīja arī publisku paziņojumu, ka birojs ir uzsācis pārbaudi par manā iesniegumā minētajiem faktiem un aizdomām. KNAB paziņojums guva plašu publicitāti, un es biju pārliecināts, ka darbs pie iespējamā korupcijas gadījuma izmeklēšanas beidzot ir uzsākts. Tomēr mani pieredzes bagātākie kolēģi domē mani “atvēsināja”, sakot: “Ja KNAB patiešām grib kaut ko izmeklēt, viņi ātri uzsāk krimināllietu un veic operatīvas darbības. Ja viņi neko izmeklēt nevēlas, viņi publiski paziņo par pārbaudes uzsākšanu, un šī “pārbaude” tad var turpināties mūžīgi”.

Mēģinot “iekustināt KNAB” bija pagājuši vairāki mēneši, un pienākusi ziema. Rīgas iedzīvotāji tūlīt varēja pamanīt, ka sniega tīrīšanas un izvešanas darbi pilsētā praktiski nenotiek. Sniegs krājas uz brauktuvēm, tad tas lielu kupenu veidā tika samests uz ietvēm, tā ne tikai apgrūtinot rīdzinieku pārvietošanos, bet padarot viņu dzīvi bīstamu – man ir zināms, ka traumu skaits slideno ietvju dēļ ir palielinājies daudzkārtīgi. Izpētīju publiski pieejamo informāciju par to, kas ir atbildīgs par šo situāciju, un, kāds pārsteigums, atkal uzdūros diviem man jau pazīstamiem darboņiem: Mārim Simanovičam un Guntaram Kokorēvičam. Pie sevis nospriedu, — ja kaut kur parādās šie uzvārdi, tad noteikti būs redzamas arī lielas, slikti pārvaldītas publiskās naudas summas.

Patiesi, ja kāds varbūt domā, ka sniegs Rīgas ielās krājās tādēļ, ka Rīgai trūkst naudas, lai samaksātu par izvešanas pakalpojumiem, tad tas tā nav.

Viena tehnikas vienība, kuru varētu lietot, lai savāktu un no Rīgas izvestu sniegu, maksā aptuveni simts piecdesmit tūkstošus eiro, tātad par piešķirto naudu bija iespējams nopirkt tūkstoš tehnikas vienību (!), vai vismaz nopirkt kādas simts mašīnas un intensīvi tās darbināt visas piecas ziemas. Tomēr Rīgas sniega izvešanai tik nepieciešamās tehnikas vienības mēs neredzam ne pilsētas ielās, ne konkursu uzvarējušo uzņēmumu bilancēs.

Krasais kontrasts starp milzīgajiem līdzekļiem, kas katru gadu tiek maksāti par ielu un ceļu uzturēšanu, un žēlīgais šo pūliņu rezultāts, mani pamudināja izpētīt, kas un kādā veidā ir iesaistīti šajā afērā. Izrādās, ka 2019. gada konkursu ielu tīrīšanas un slaucīšanas pakalpojumiem ir uzvarējušas divas ļoti neparastas organizācijas. Pārdaugavā vienīgais pretendents uz piecdesmit miljonu eiro lielu pašvaldības pasūtījumu un, attiecīgi, konkursa uzvarētājs bija pilnsabiedrība “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. Tajā pašā laikā konkursa uzvarētājs otrā Daugavas krastā ir… jā, jūs uzminējāt – kā vienīgais pretendents simts miljonus eiro apgūt bija pieteikusies un konkursā “godīgi uzvarējusi” pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta uzturētājs”.

Jebkuram godprātīgam konkursa organizētājam un vēl jo vairāk organizētājus pārbaudošajām organizācijām jau minētie apstākļi vien liktu izbrīnā saraukt uzacis: “Kāpēc uz katru loti ir tikai viens pretendents?”, “Kāpēc abi pretendenti ir ar pilnīgi identisku juridisku struktūru?”,

“Kāpēc konkursa dalībnieku nosaukumi ir praktiski vienādi?”. Ārēji šķiet, ka šī ir atkal kārtējā afēra, kurā tiek izsaimniekota rīdzinieku nauda, pie tam šajā gadījumā liekas, ka afēras organizētāji ir tik pārliecināti par sevi, ka var atļauties pat paņirgāties par konkursa organizētājiem un iespējamiem pārbaudītājiem. Arī “konkursa uzvarētāju” juridiskā forma speciāli ir izveidota tā, ka no publiski pieejamajiem datiem nav iespējams saprast kā dalās pilnsabiedrības biedru atbildība un pienākumi.

Abās pilnsabiedrībās divi no dibinātājiem ir vieni un tie paši – gan Daugavas labo, gan kreiso krastu apkalpo SIA “Rīgas tilti” un AS “Ceļu pārvalde”. Daugavas kreisajā krastā šiem dalībniekiem ir pievienojies SIA “Roadex”, kura 50% īpašnieks ir Guntars Kokorēvičs, bet Daugavas labā krasta pilnsabiedrības dibinātājs bija SIA “Pilsētas Eko serviss”, kuru 2023. gadā nopirka Māra Simanoviča vadītā AS “Eco Baltia”.

Visi minētie apstākļi man radīja iespaidu, par kārtējo korupcijas gadījumu, tādēļ izklāstīju man zināmos faktus un aizdomas iesniegumā KNAB. Šoreiz KNAB nevēlēšanās izmeklēt šo, manuprāt, diezgan acīmredzamo korupcijas gadījumu, bija vēl izteiktāka nekā gadījumā ar pārcenotajiem atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Atbildot uz manu iesniegumu, KNAB izmeklētājs Ruslans Rodiks 2024. gada 10. janvārī man atsūtīja pieprasījumu, lai es nedēļas laikā sniedzu viņam papildus informāciju, lai es “precizējot kukuļošanas vietu un laiku, kā arī kukuļošanā iesaistīto personu identitāti”. Šajā brīdī es patiešām samulsu — vai tik absurda prasība vispār ir iespējama?

Es esmu rīdzinieku ievēlēts domes deputāts. Savu deputāta pienākumu pildīšanas pienākumu ietvaros es esmu konstatējis korupcijas pazīmes milzīgā iepirkumā. Tomēr KNAB nevis pats sāk pārbaudīt iesniegumā minētos faktus, bet pieprasa man, lai es turpinu izmeklēšanu! Atgādināšu, ka KNAB ir speciāla iestāde, kura katru gadu tērē aptuveni 17 miljonus eiro Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļus, un kuras galvenais pienākums ir cīnīties ar korupciju valstī. Šīs iestādes izmeklētājs atļaujas pieprasīt man, ievēlētam deputātam, lai es daru darbu viņa vietā un iesniedzu viņam kukuļošanas vietu, laiku un iesaistīto personu identitāti! Tad jau nākamai solis man būtu iegādāties ieroci un roku dzelžus, lai “identificētās iesaistītās personas” es varētu nogādāt pie izmeklētāja Ruslana Rodika!

Arvien vairāk saprotot to, kādēļ mani kolēģi KNAB dēvē par “korupcijas novērošanas un atbalstīšanas biroju”, es tomēr ielūkojos publiski pieejamajās datu bāzēs. Izrādījās, ka afēra ar Daugavas labo un kreiso krastu ir uzsākta nevis 2019., bet jau 2015. gadā, tieši tad četri uzņēmumi bija izveidojuši divas pilnsabiedrības, noorganizējuši “konkursu” bez citu dalībnieku piedalīšanās un uzsākuši naudas sūknēšanu no Rīgas iedzīvotāju kabatām. 2019. gada “atkārtotais konkurss”, acīmredzot, jau ir bijusi tīrā formalitāte – tas ir bijis izveidots tā, ka neviens pretendents “no malas” pat nebija iedomājies pacīnīties par pašvaldības pasūtījumu simts piecdesmit miljonu eiro apmērā.

Raugoties uz diviem iepriekšējiem veiksmīgajiem naudas sadalīšanas, vai tā saucamo “konkursu” gadījumiem, man ir pamatotas aizdomas, ka veiksmīgo afēru šogad ir iecerēts atkārtot trešo reizi. Manas aizdomas pamato, piemēram, šādi apsvērumi: SIA “Pilsētas Eko serviss” gada pārskati liecina, ka desmit gadu laikā vienīgie ieņēmumi šim uzņēmumam ir bijuši no Daugavas labā krasta apsaimniekošanas. SIA “Pilsētas Eko serviss” ir 41% dalībnieks pilnsabiedrībā “Daugavas labā krasta uzturētājs” un uzņēmumu gada pārskatos ir redzams, ka katru gadu SIA “Pilsētas Eko serviss” ieņēmumi gandrīz precīzi atbilst 41 % no summas, ko no Rīgas domes ir saņēmis “Daugavas labā krasta uzturētājs”. Tātad, ja šogad beigtos 2019. gadā noslēgtais piecu gadu līgums, un notiktu godīgs konkurss par Rīgas ielu un ceļu tīrīšanu, pilnsabiedrībai “Daugavas labā krasta uzturētājs” būtu visas iespējas šajā konkursā neuzvarēt, līdz ar ko SIA “Pilsētas Eko serviss” zaudētu savu vienīgo klientu, un, attiecīgi, šī uzņēmuma vērtība 2024. gada otrajā pusē varētu būt tuva nullei.

Tomēr Māra Simanoviča vadītā SIA “Eco Baltia vide” 2023. gadā nopirka SIA “Pilsētas Eko serviss” par 4,1 miljonu eiro. Vai Simanoviča kungs, tērēdams vairāk nekā četrus miljonus eiro, nesaprata tik vienkāršu matemātiku par SIA “Pilsētas Eko serviss” patieso vērtību? Ļoti stipri apšaubu šādu iespējamību. Vienīgais izskaidrojums šādam pirkumam, manuprāt, ir tāds, ka Māris Simanovičs ir pilnīgi pārliecināts, ka arī 2024. gada konkursā uzvaru atkal gūs “Daugavas labā krasta uzturētājs”, kura 41% labuma guvējs nu jau būs SIA “Eco Baltia vide”, un nākamos piecus gadus viņš ar saviem uzņēmumiem varēs pilntiesīgi turpināt šķūrēt rīdzinieku naudu savās kabatās.

Diemžēl iestāde no Citadeles ielas 1 pagaidām tikai novēro Rīgas domē valdošo korupciju, bet tādi darboņi kā Māris Simanovičs un Guntars Kokorēvičs un viņu “lobisti” domes kabinetu durvis ver vaļā ar kājas spērienu, it kā sakot: “Mūsu reputācija ir nevainojama, jo pat KNAB neko nepareizu mūsu darbībās nav saskatījis. Pierādiet, ka tas tā nav!”. Lai labotu šo absurdo situāciju, es esmu rosinājis izveidot Rīgas domē pašiem savu korupcijas novēršanas komisiju, kura nodarbosies galvenokārt ar sadarbības partneru reputācijas izvērtēšanu. Līdzšinējā prakse, izvērtējot sadarbības partneru reputāciju, ir tāda, ka potenciālo sadarbības partneru reputācija ir jāvērtē mums, deputātiem, pie tam šie vērtējumi nereti ir formāli. KNAB lēnīgās izmeklēšanas dēļ nereti pat acīmredzami negodīgiem uzņēmējiem neko nav iespējams pārmest, jo savu “nevainojamo reputāciju” viņi pamato ar KNAB izmeklēšanas secinājumu neesamību, tātad ar “negatīvu pierādījumu”.

Mūsu iecere ir tāda, ka turpmāk nevis deputātiem būs jāmēģina atrast un pierādīt potenciālo sadarbības partneru koruptīvus darījumus, bet pašiem uzņēmējiem būs jānāk deputātu komisijas priekšā un jāskaidro, kādēļ viņu reputācija ir nevainojama. Piemēram, lai viņu vadītie uzņēmumi arī turpmāk varētu piedalīties konkursos par atkritumu izvešanu un pilsētas uzkopšanu, Mārim Simanovičam un Guntaram Kokorēvičam, būs jāierodas Rīgas domē un pēc būtības jāatbild uz tādiem jautājumiem, kādi ir aprakstīti šajā dokumentā. Tikai tad, ja komisijas deputātiem radīsies iespaids, ka uzņēmēja reputācija patiešām ir nevainojama, tika tad tiem būs labas reputācijas “pozitīvais pierādījums”, un attiecīgais uzņēmējs tiks aicināts piedalīties Rīgas domes konkursos.