Rīgas domei būs jāatjauno gāzes sprādzienā Āgenskalnā cietušais nams

Tiesa noteica Rīgas pašvaldībai pienākumu, proti, nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās veikt ēkas Melnsila ielā 2, Rīgā, detalizētu tehnisko izpēti, tehniskās izpētes atzinumā cita starpā norādot nepieciešamos pasākumus ēkas atjaunošanai īpašuma sastāvā un būvapjomā, kāds tas pastāvēja pirms sprādziena, nodrošinot ēkas atbilstību Būvniecības likuma prasībām. Tāpat norādītājā termiņā atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu prasībām izstrādātu inženiertehniskās izpētes atzinumu divu mēnešu termiņā jāiesniedz prasītājai.

Otrkārt, pašvaldībai noteikts pienākums, ievērojot būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, veikt ēkas Melnsila ielā 2 atjaunošanu būvapjomā un īpašuma sastāvā, kāds tas pastāvēja pirms sprādziena, nodrošinot ēkas atbilstību Būvniecības likuma prasībām un ēkas nodošanu ekspluatācijā ne vēlāk kā trīs gadu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Gadījumā, ja pašvaldība noteiktajā termiņā neizpildīs tiesas spriedumu, «dzīvokļu īpašnieku kopība» ir tiesīga izpildīt šīs darbības uz pašvaldības rēķina, piedzenot no pašvaldības nepieciešamos izdevumus.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas Rīgas apgabaltiesā.

Nama iedzīvotāju intereses pārstāvošā advokātu biroja «Magnusson» advokāts Māris Smilga iepriekš informēja, ka viņa rīcībā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) 2021.gada 26.februāra slēdziens, kurā par propāna gāzes sprādziena vietu atzīts mājas trešā stāva 9.dzīvoklis. Šis dzīvoklis pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai un bija izīrēts.

Lēmumu vērsties ar civilprasību pret domi dzīvokļu īpašnieki formāli pieņēmuši pēc tam, kad nebija izdevies jautājumu atrisināt ārpustiesas ceļā. Iedzīvotāji tiesā prasa uzlikt Rīgas pašvaldībai par pienākumu atjaunot ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena. Šajā tiesvedībā Rīgas dome neatšķiras no jebkuras citas personas — dzīvokļa īpašnieka, jo, izīrējot dzīvokļus, tā rīkojas privāto tiesību jomā, sacīja Smilga.

Advokāts skaidrojis, ka, iespējams, vēlāk tiks sniegtas prasības arī par citu zaudējumu piedzīšanu no Rīgas domes, jo katrs dzīvokļa īpašnieks ir cietis zaudējumus. Tos veido gan tieši sprādziena un tam sekojošā ugunsgrēka rezultātā sabojātā manta, gan arī dzīvojamās platības īrēšanas izmaksas kopš notikuma, jo nams nav apdzīvojams, kā arī radušās citas ar to saistītās izmaksas.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus un normatīvajos aktos noteikto, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā. Tāpat dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā, teikts likumā.

Smilga atsaucies arī uz Augstākās tiesas lēmumu Zolitūdes traģēdijas lietā, kurā cita starpā pausts secinājums, ka gadījumā, ja telpās izvietotas paaugstinātas bīstamības iekārtas, bīstamas vielas, tai skaitā gāze, vaina nav atsevišķi jāpierāda, jo «tā ir prezumējama».

Naktī uz 2020.gada 31.decembri Āgenskalnā pēc sprādziena daļēji sabruka trīsstāvu dzīvojamā ēka Melnsila ielā 2, kas atrodas Melnsila ielas un Ļermontova ielas krustojumā. Trīsstāvu dzīvojamās mājas sprādzienā un tam sekojošajā ugunsgrēkā viens cilvēks gāja bojā, bet seši cieta.

Toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (P) apstiprināja, ka pašvaldībai piederošais dzīvoklis ir atradies sprādzienā sagruvušajā ēkas daļā un tajā dzīvojis Sociālā dienesta klients, ar kuru darbiniekiem ir izdevies sazināties.