Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 2,5% apmērā no IKP

Salīdzinājumā ar 2024. gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn pieaudzis par 366,9 miljoniem eiro.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 20,174 miljardus eiro jeb 46,9% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājies par 1,372 miljardiem eiro jeb 7,3%.

Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai.

2025. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 7,7% un sasniedza 19,8 miljardus eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 5,9% un sasniedza 18,7 miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas 2025. gadā uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,7 miljardu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 0,6 miljardiem eiro jeb 1,5 procentpunktiem no IKP mazāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, bija korekcija par Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumu — 438,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP, korekcija prasībām pret debitoriem — 435,9 miljoni eiro jeb 1% no IKP, finanšu darījumu izslēgšanas korekcija — 75,8 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, — 63,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā — 30,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu. Tostarp korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai, kas veidoja 169,6 miljonus eiro jeb 0,4% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām — 77,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija par Modernizācijas fonda līdzekļu izlietojumu — 40 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem — 32,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP, vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai, — 27,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par saņemamiem procentiem — 24,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem — 21,4 miljoni eiro jeb 0,05% no IKP.

2024. gadā Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 726,5 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no IKP, 2023. gadā — 926,7 miljonu eiro apmērā jeb 2,3% no IKP, bet 2022. gadā — 1,754 miljardu eiro apmērā jeb 4,9% no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā — līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, proti, plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.