Reirs: Likumā uz laiku jānosaka samazināti procentu maksājumi hipotekārajiem kredītiem

Politiķis arī sīkāk izklāstīja savus priekšlikumus, aicinot uz diskusiju par tiem iesaistītās puses, tajā skaitā banku pārstāvjus. Budžeta komisijas vadītājs pieļāva, ka attiecīgās izmaiņas varētu noteikt no 2024.gada, reizē apsverot, vai uz ierobežotu termiņu procentmaksājumu samazinājumu attiecināt ar atpakaļejošu spēku.

Reirs skaidroja, ka ir iezīmējušies divi galvenie virzieni jeb risinājuma veidi, kā varētu samazināt hipotekāro kredītu procentu maksājumus. Pirmais variants būtu likumā uz laiku EURIBOR procentu likmes vietā noteikt konkrētu, mazāku likmi, kas varētu būt no pusotra līdz diviem procentiem.

Savukārt saistībā ar otru risinājuma variantu Budžeta komisijas vadītājs skaidroja, ka procentu maksājuma vienu daļu veido EURIBOR likme un otra daļa ir bankas pievienotā procentu likme. Tāpēc otrs risinājums paredzētu uz ierobežotu laiku jeb terminēti noteikt moratoriju uz bankas noteikto likumi.

Uzraugošajām institūcijām 18 vai 24 mēnešus būtu jāmonitorē, vai bankas šos jaunos nosacījumus ievēro, atzīmēja politiķis.

Vaicāts, vai kāds šādus risinājumus varētu vērtēt kā pārmērīgu valsts iejaukšanos ekonomikā, Reirs uzsvēra, ka viņu vairāk uztrauc risks, ka pie hipotekāro kredītu likmju nesamazināšanas «valsts dzīvē» varētu pārtraukt līdzdarboties ap 100 000 augsti profesionāli, darba spējīgi cilvēki, kuri augsto maksājumu dēļ varētu izlemt aizbraukt prom no Latvijas. Pārāk augstu hipotekāro kredītu likmju saglabāšana līdz ar to radītu krietni lielākas negatīvas sekas ilgtermiņā, uzsvēra «Jaunās vienotības» politiķis.

Budžeta komisijas vadītājs arī skaidroja, ka paralēli būs jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai procentu likmes samazinājums negatīvi neietekmētu nedz kredītņēmēja vēsturi, nedz banku uzkrājumu sistēmu. Jānoregulē, ka šos kredītus ar samazinātu procentu likmi regulators nenovērtētu kā «nedrošāku» jeb apgrūtinājumu, lai bankām nevajadzētu to dēļ palielināt naudas rezervju apjomu, skaidroja bijušais finanšu ministrs.

Tāpat likumā jānodrošinās, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesaskatītu problēmu tajā, ka hipotekāro kredītu maksātājiem bankas kontā sāk palikt pāri vairāk naudas, lai VID neuzliktu apgrūtinājumus šai ietaupītajai summai, norādīja bijušais finanšu ministrs.

Taujāts, kā priekšlikumi par samazināto likmju noteikšanu «iet kopā» ar diskusiju par banku «virspeļņas nodokļa» ieviešanu, Reirs atzīmēja, ka līdz Budžeta komisijai konkrēts piedāvājums par šādu nodokli no izpildvaras puses vēl nav nonācis. Saeimas deputāts arī skaidroja, ka, ja banku «virspeļņas nodokļa» noteikšanas gadījumā tā ienākumi tiktu sadalīti dažādām budžeta vajadzībām, tad tas nepalīdzētu hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Politiķis arī akcentēja, ka ir jāpārtrauc «dzimtbūšanas» sistēma, kas lielo — apmēram no 400 līdz 800 eiro — komisijas maksu un birokrātisko ierobežojumu dēļ hipotekārā kredīta ņēmēju piesaista konkrētajai bankai. Jānoņem šķēršļi kredīta ņēmēju iespējai pārkreditēties citā bankā uz labvēlīgākiem nosacījumiem, tajā skaitā, jāatsakās no nosacījuma, ka bankai, uz kuru pāriets, vēlreiz būtu jāvērtē nekustamais īpašums, atzīmēja Reirs.

Budžeta komisijas vadītājs arī uzsvēra nepieciešamību ieviest atbalsta sistēmu bankām ar nacionālo kapitālu, lai tās nostādītu līdzīgākās konkurences pozīcijās ar ārvalstu bankām.

Viņš pastāstīja, ka tāpat politiķi grib uzdot Latvijas Bankai izstrādāt metodoloģiju, kas palīdzētu virzīties uz to, lai Latvijā hipotekāro kredītu nosacījumi atbilstu pieejai Rietumeiropā. Reirs šajā kontekstā piebilda, ka viņam nav skaidrs, kāpēc Zviedrijā kredītiem ir mazākas procentu likmes nekā Latvijā.

Vaicāts par banku jomas pārstāvju kritiku Reira izpratnei par finanšu sistēmu pēc bijušā finanšu ministra nesen paustā viedokļa par EURIBOR likmes piemērošanu, deputāts skaidroja, ka svarīgi vēstījumu sniegt «cilvēku valodā». Politiķis akcentēja, ka lietas būtība esot tā, ka tiek mēģināts «apslēpt nedabisko tieksmi pēc augstas peļņas», kredīta izsniegšanas kontekstā izmantojot «nepamatotu skaitli» jeb EURIBOR likmi.

Kā ziņots, augusta sākumā Reirs aģentūrai LETA pauda, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Politiķis arī sīkāk skaidroja savu redzējumu.

Budžeta komisijas vadītāja sniegtais pamatojumus izsauca kritisku vērtējumu no banku jomas pārstāvjiem, kuri skeptiski novērtēja bijušā finanšu ministra izpratni par finanšu sistēmas darbības pamatiem.

Reirs iepriekš arī bija norādījis, ka tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī EURIBOR procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību.

Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kredītu sasaiste ar EURIBOR nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar EURIBOR pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai.