Reirs: Aizsardzības finansējuma palielināšanai līdz 2,5% no IKP konsolidācija nebūs nepieciešama

«Tāpēc ir trīs gadi, nevis viens gads, lai nebūtu kādam jāņem nost,» pauda ministrs.

Reirs arī atzīmēja, ka aizsardzības sistēmā attīstības plāns ir izstrādāts vairākus gadus uz priekšu, tāpēc ar papildu līdzekļiem mērķis tiks sasniegts agrāk. «Nav jāizdomā nekas jauns. Mēs vienkārši spēsim ātrāk nostiprināt savas spējas,» teica ministrs.

Tāpat finanšu ministrs atzīmēja, ka Latvija ir spējīga pildīt visas uzņemtās saistības, kas šajā gadā ir paredzētas. «Budžets, es ceru, pildīsies labi. Mums ir arī atlikumi Valsts kasē samērā nozīmīgi, kas ļauj mums ar samērā lielu optimismu raudzīties šā gada budžeta izpildē,» teica Reirs.

Jau vēstīts, ka valdība 22.martā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no IKP 2025.gadā.

Paredzēts, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no IKP 2023.gadā, 2,4% no IKP 2024.gadā un 2,5% no IKP 2025.gadā, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību, un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka finansējums tiks novirzīts Nacionālo bruņoto spēku līdzšinējo spēju stiprināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.

Papildu finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai, teikts ziņojumā.