«Re:Baltica»: Lielākais importētājs no Krievijas pēdējos divos gados Latvijā ir kravu pārvadātājs «Transit Service Agency»

Pēc centra publiskotās informācijas, «Transit Service Agency» 2022. un 2023.gadā Latvijā ievedis preces kopumā 334,6 miljonu ASV dolāru vērtībā. «Transit Service Agency» sniedz pakalpojumus Liepājas ostas stividorkompānijai «Liepāja Bulk Terminal», kuras galvenais bizness ir graudu un citu lauksaimniecības preču tranzīts. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Irina Hrapova.

Vienlaikus «Firmas.lv» dati liecina, ka «Transit Service Agency» apgrozījums 2022.gadā bija 29,614 miljoni eiro, bet peļņa — 342 879 eiro. Kompānijas 2023.gada finanšu dati pagaidām nav publiskoti.

Nākamie lielākie importētāji no Krievijas pēdējos divos gados ir «Satka Alloys Trading SA» un «Omni Industries B.V», kuras ir reģistrētas attiecīgi Šveicē un Nīderlandē un izplata Eiropas, Amerikas un citiem tirgiem domātus metālu sakausējumus. Minētās kompānijas pēdējos divos gados no Krievijas importējušas preces attiecīgi 110,723 miljonu ASV dolāru un 107,682 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Seko AS «Ventspils Grain Terminal», kurš importējis preces 87,538 miljonu ASV dolāru vērtībā, Šveicē reģistrētā «Vitol» — 81,523 miljoni ASV dolāru, Šveicē reģistrētā «West & Ost Energy» — 80,478 miljoni ASV dolāru, SIA «Latvijas propāna gāze» — 67,56 miljoni ASV dolāru, SIA «Compass Transit», kuras īpašnieku struktūru veido «BluOr Bank» vadības un akcionāru līmeņa cilvēki, — 41,923 miljoni ASV dolāru, SIA «Ovi» — 39,653 miljoni ASV dolāru, SIA «Rīgas ogļu termināls» — 38,097 miljoni ASV dolāru, Kiprā reģistrētā «Intergaz» — 31,136 miljoni ASV dolāru, SIA «Alpha osta» — 28,832 miljoni ASV dolāru, kā arī Honkongā reģistrētās «Nord Axis Limited» un «Bellatrix Energy Ltd.» — attiecīgi 26,896 miljoni ASV dolāru un 26,001 miljons ASV dolāru.

Tāpat starp lielākajiem importētājiem no Krievijas pēdējos divos gados izdevums min SIA «Cargo Concept», Igaunijā reģistrēto «Keystone Shipping», SIA «DG termināls», Šveicē reģistrēto «Gunvor», Lietuvā reģistrēto «Ekspogrūdas» un Kiprā reģistrēto «Espentina Ltd.».

«Latvijas propāna gāzes» pārstāvji «Re:Baltica» skaidrojuši, ka kompānija no Krievijas importē sašķidrināto naftas gāzi, tostarp Latvijā paliek 28%, kamēr pārējā daļa tiek nogādāta Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā. Kompānijas pārstāvji nav precizējuši, no kurām Krievijas rūpnīcām tā iepērk produktu, vienlaikus norādot, ka uzņēmums cenšas vairāk pirkt no Mažeiķu rūpnīcas un izvērtē piegāžu alternatīvas no Kazahstānas, Norvēģijas, ASV, kā arī vešanu ar tankkuģiem.

Kompānijā arī atzīmēts, ka 2024.gada decembrī stāsies spēkā aizliegums Eiropas Savienībā (ES) ievest sašķidrināto naftas gāzi un tad arī sadarbība ar Krieviju tikšot pārtraukta. «Galvenā problēma ir, ka aizvietot Krievijas naftas gāzes apjomus pagaidām nav iespējams,» pauduši kompānijas pārstāvji.

Tāpat «Latvijas propāna gāzes» pārstāvji minējuši, ka sadarbības pārtraukšana ar Krieviju nozīmēs liegt tranzīta iespēju pa Krievijas dzelzceļu, pa kuru notiek preču piegādes arī no Kazahstānas, Ķīnas un citām valstīm. Tas izraisīšot naftas gāzes trūkumu Latvijas ekonomikā, kas savukārt vasarā un rudenī radīs problēmas graudu kaltēm, kuras darbina ar naftas gāzi. To kompensēt varētu piegādes ar tankkuģiem, bet tik ātri tas nenotikšot. Tāpēc esot jāapspriež iespēja ar Krieviju sadarboties dzelzceļa tranzīta saglabāšanai.

Savukārt «Rīgas ogļu termināla», kuru pastarpināti kontrolē oligarhu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes, valdes priekšsēdētājs Miķelis Lapše «Re:Baltica» minējis, ka uzņēmums neimportē preces un izejvielas no Krievijas, jo ogles un naftas kokss kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir sankciju sarakstā. Uzņēmumam neesot līgumu ne ar Krievijas, ne Baltkrievijas uzņēmumiem.

Savukārt «Rīgas ogļu termināla» parādīšanās lielāko importētāju sarakstā esot skaidrojama ar to, ka Krievijas muitas deklarācijās uzrādas arī tranzīta kravas, piemēram, no Kazahstānas un Uzbekistānas, kas caur Baltijas ostām nonāk galamērķos visā pasaulē.

«Rīgas ogļu termināla» 2022. un 2023.gados galvenais bizness esot bijušas ogles no ASV, Kolumbijas, Dienvidāfrikas un Kazahstānas, ko tālāk ved pamatā uz Poliju un citām Eiropas valstīm, kā arī mangāna rūda no Gabonas un Dienvidāfrikas, ko ekspeditori piegādā Krievijas rūpnīcām dzelzs sakausējumu ražošanai. Taču arī tās apmērs krītoties un pērn bijusi ceturtā daļa no kompānijas kravām. «»Rīgas ogļu termināla» klienti ir dažādas starptautiskas ekspedīcijas, loģistikas un treideru kompānijas,» paudis Lapše, piebilstot, ka uzņēmumam nav tiešu līgumu ar kravu īpašniekiem un to pircējiem.