«Rail Baltica» Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla būvdarbi sadārdzinājušies par 93 miljoniem eiro

Līguma summa pieaugusi no 430 miljoniem eiro bez PVN līdz 523 329 072 eiro bez PVN. SM skaidro, ka šīs izmaksas arī turpmāk plānots segt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF) finansējuma, kas ir «Rail Baltica» projekta pamatfinansējuma avots un kuru Latvija saņem piesakoties Eiropas Komisijas izsludinātajos projektu pieteikumu uzsaukumos.

Gadā izsludina viens vai divus uzsaukumus, skaidro SM pārstāvji. Projekta attiecināmās izmaksas jeb tiešās attiecināmās izmaksas tiek finansētas ar atbalsta intensitāti līdz 85%, savukārt atlikušo daļu līdzfinansē no Baltijas valstu budžetiem.

Izmaksu pieaugums izveidojies «Rail Baltica» projekta apjoma palielinājuma rezultātā, skaidro SM pārstāvji. Trīs gadu laikā ieviesti vairāki jaunievedumi projektēšanas vadlīnijās, tostarp pastiprinātas drošības prasības, veikti grozījumi tehniskajos risinājumos, piemēram, palielināts sliežu ceļu skaits no diviem uz četriem, ietverti atsevišķi papildu darbi, piemēram, veikt pārbūves darbus esošajā dzelzceļa signalizācijas sistēmā.

Atbilstoši pieejamajiem pēdējā EISI projekta uzsaukuma datiem, «Rail Baltica» projekta īstenošanai Latvijā provizoriski piešķirti 298 miljoni eiro jeb 32% no kopumā Baltijas valstīm projekta īstenošanai piešķirtajiem 928 miljoniem eiro. Daļa finansējuma paredzēta arī būvdarbu turpināšanai Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezglā, tostarp estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielām, platformu pieejām, esošo sliežu pārcelšanai uz stacijas dienvidu pusi.

SM pārstāvji norāda, ka Rīgas Centrālais dzelzceļa mezgls top kā viens no modernākajiem satiksmes mezgliem Eiropā. Tā būs apmeklētāju ziņā lielākā pasažieru apkalpes vieta Baltijā, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas. Ar jaunu dzelzceļa tiltu Daugavas abi krasti tiks ērti savienoti gājējiem un riteņbraucējiem.

Savukārt Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka šī brīža aplēses liecina, ka projekta realizācijā būs vēl sadārdzinājumi, ko līdz šim ietekmējušas izmaiņas konkrēto projektu tvērumā, gan ekonomiskie procesi un inflācija.

Precīzāka aplēse būs zināma pēc «Rail Baltica» izdevumu un ieguvumu analīzes («cost-benefit analysis») un pamattrases projektēšanas darbu noslēgšanas 2024.gadā.

«Rail Baltica» Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgā ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs arī pilsētas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades, veicinot arī pieguļošo teritoriju labiekārtošanu, apzaļumošanu un vides pieejamību.

«Rail Baltica» Rīgas Centrālā mezgla būvniecība ietver trases posmu 2,5 kilometru garumā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, jaunu tiltu pār Daugavu viena kilometra garumā ar diviem sliežu ceļiem, gājēju un velosipēdistu celiņu, dzelzceļa estakādi no Kungu ielas līdz Prāgas ielai un no Rīgas Centrālās stacijas līdz Timoteja Elizabetes ielas savienojumam, multimodālu satiksmes mezglu, tostarp mūsdienīgu trīs līmeņu staciju ātrgaitas starptautiskajiem un reģionālajiem vilcieniem, jaunus ielu savienojumus — Elizabetes un Timoteja ielas, «kiss&ride» zonu, rekonstruētu gājēju tiltu pār kanālu starp Gogoļa un Prāgas ielu, labiekārtotu un zaļu teritoriju, veloinfrastruktūras izbūvi trīs kilometru garumā, iekļaujoties pilsētas veloceliņu tīklā, satiksmes organizācijas un drošības uzlabojumus, vizuāli un funkcionāli savienotas pilsētas daļas, uzbēruma vietā izbūvējot dzelzceļa estakādes.

Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija «Rail Baltica» tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.