«Rail Baltica» parlamentārās izmeklēšanas komisija vienojas iztaujāt VK un Ģenerālprokuratūru

Komisija vienojās, ka, lai izmeklētu «Rail Baltica» projekta īstenošanas gaitu, ir nepieciešami vairāki dokumenti, kuri publiski nav pieejami. Deputāti vienojās, ka šāda informācija būs jāpieprasa, lai būtu iespēja iepazīties ar valdības lēmumiem saistībā ar «Rail Baltica» būvniecību.

Deputāti vienojās, ka komisijai ir jāizstrādā konkrēts plāns, lai strauji virzītos uz priekšu. Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) norādīja, ka deputātiem nepieciešams pietiekams laiks, lai iepazītos ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem un sniegtu savu redzējumu par tiem, bet vienlaicīgi ir jāiekļaujas sešos mēnešos.

Saeimas deputāts Andri Kulbergu (AS) informēja, ka komisijai jāatbild uz 13 jautājumiem. Pašlaik gan deputātu dara bažīgu tas, ka presē izskan arvien vairāk informācijas par to, ka finanšu līdzekļu projekta īstenošanai nemaz nav un nav skaidrs, kur trūkstošo finansējumu saņemt. Tāpat viņš nav redzējis projekta finanšu plānu.

Saeimas deputāts Kristaps Krištopāns (LPV) norādīja, ka «Latvija pirmajā vietā» nav pret projekta īstenošanu, bet pašlaik ir jāsaprot, ka projektu nav iespējams realizēt par jebkuru cenu. Viņš uzskata, ka ir jāizvērtē paveiktais, pieļautās kļūdas un vēlāk jāsaprot arī projekta turpmākā gaita.

Deputāti vienojās, ka pašlaik ir vairāki neatbildēti jautājumi, tai skaitā arī par pieejamo finansējumu, personām, kuras uzņēmās atbildību par būvniecību un citiem jautājumiem, kuri noveduši projektu līdz šīm stāvoklim.

Kulbergs piedāvāja sākumā iztaujāt VK pārstāvjus, lai saprastu, kāda ir viņu izmeklēšanas gaitā iegūtā informāciju. Tāpat ir plānots uzaicināt Ģenerālprokuratūras deleģēto pārstāvi, lai saprastu, kā komisija var prokuratūrai palīdzēt.

Vairāki deputāti piedāvāja arī tikties ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), lai sapratu aktuālo situāciju projekta realizācijā.

Lielākā daļa deputātu uzskata, ka iztaujāšana jāsāk no apakšas uz augšu, proti, no mazākā ierēdņa līdz pat Ministru prezidentei. Ābrama gan uzskata, ka šāda pieeja aizņems pārāk ilgu laiku un iztaujāšana būtu jāsāk tieši no augstākajām amatpersonām.

Nākamā komisijas sēde notiks 19.jūlijā plkst.9.

Kā ziņots, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par «Rail Baltica» projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, «lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu».

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēts opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.