Prezidents: Krievijas dronu ielidošana NATO teritorijā jārisina kolektīvi

Prezidents norāda, ka šādu incidentu skaits NATO austrumu flangā turpina pieaugt, un tie ir jārisina kolektīvi.

Viņš arī piebilst, ka pēc sestdienas incidenta Latvijā, tā ir ciešā saziņā ar saviem sabiedrotajiem.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tviterī raksta, ka incidents Latvijā norāda uz nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību.

Viņš nosoda notikušo un uzsver, ka ir jāievieš pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis, par ko tika panākta vienošanās NATO Viļņas samitā.

Jau ziņots, ka sestdien Latvijā no Baltkrievijas ielidojis un pēcāk Rēzeknes novadā nokritis Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāts, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Rīgā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsver, ka šāds incidents nav liels pārsteigums, jo Krievija pēdējos mēnešos ir palielinājusi savas hibrīdoperācijas Rietumos, organizējot sabotāžas, ietekmes operācijas, iejaukšanās vēlēšanās.

«Ielaist dronu Latvijas gaisa telpā mācību «Namejs» laikā atbilst šim kursam,» uzskata Sārts. «Kā jau esmu teicis, šis gads mums paies Krievijas hibrīdoperāciju zīmē. Jābūt tam gataviem un jāparāda savs spēks,» aicina Sārts.

NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdien un tika uzreiz pamanīts.

«Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji,» stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.

Sākotnēja informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis «naidīgu mērķu». Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistiem pieejamā sākotnējā informācija ir, ka dronam «nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā».

Par notikušo turpinās izmeklēšana.