Prezidents: Covid-19 ierobežošanā mums ir salīdzinoši labi rezultāti, jo sabiedrība disciplinēti ievēro valdības noteiktos ierobežojumus

Prezidents atzina, ka situācija ir nopietna. Pēc sarunas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), amatpersonas secinājušas, ka situācija Latvijā ir labāka, nekā daudzviet. «Valdība pieņēma lēmumus laicīgāk, nekā citas valstis. Tam ir rezultāti — saslimušo skaits ir mazāks,» uzsvēra valsts pirmā amatpersona.

Aicināts atbildēt uz jautājumu, cik ilgi ierobežojošie pasākumi varētu būt spēkā, prezidents sacīja, ka nevienam pasaulē tādas informācijas nav. «Es rēķinu, ka tie varētu būt divi, trīs mēneši ar ierobežojumu intensitātes maiņu. Patlaban mēs pieņēmām drastiskus mērus, bet, sākot ar aprīli, vienu, otru ierobežojumu līmeni varētu pakāpeniski samazināt, ņemot vērā, kāda ir situācija,» skaidroja prezidents.

Runājot par mācībām, kas gūtas no krīzes, valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) kompetencē nav krīzes vadība. Tā ir katras ES dalībvalsts pārziņā. «Būtu svarīgi, ja valstis savu rīcību koordinētu, taču redzam, ka tā nenotiek. Atsevišķas valstis, sargājot savus iedzīvotājus, reaģē pārāk stingri, un solidaritāte ar citām valstīm nav uzmanības centrā,» uzsvēra Levits, norādot, ka pēc krīzes ES līmenī būs jārunā par to, kā nodrošināt valstu solidaritāti. 

Tāpat aktuāls ir jautājums par Latvijas valstspiederīgajiem, kas «iesprūduši» uz robežām. Prezidents pastāstījis, ka runājis gan ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, gan Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, tāpat viņš plāno sazināties arī ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. «Mēs uzstāsim uz to, lai šo jautājumu atrisinātu un mūsu pilsoņi tiku mājās,» akcentēja prezidents.

Tāpat Levits norādīja, ka valdības noteiktā ārkārtējā situācija ir uz laiku un pēc zināma laika, iespējams, diviem, trīs mēnešiem atjaunosies normālā dzīve. Runājot par to, vai valdības rīcībā ir kādi drastiskāki mēri, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, prezidents atbildēja apstiprinoši.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas priekšrocība ir tāda, ka valdība agri pieņēmām nopietnus lēmumus. Tādus, kādus citas valstis agrīnā stadijā nepieņēma. «Pašreizējo ierobežojumu smagums Latvijā ir lielāks, nekā to prasītu epidemioloģiskā situācija. Epidēmija izplatās, bet tās ātrums ir lēnāks. Tas vēl zināmu laiku turpināsies, kamēr mūsu pasākumi nožņaugs epidēmijas izplatību,» uzsvēra prezidents.

Stāstot par to, kā prezidenta ikdienu ir mainījuši ierobežojošie pasākumi, Levits pastāstīja, ka darbs ir pārkārtots attālinātā režīmā, jo patlaban ir būtiski samazināt personīgos kontaktus. «Efektīvs pasākums ir arī sociālā distancēšanās, ko vairums ievēro, jo arī tā samazina jaunā vīrusa izplatīšanās ātrumu,» skaidroja prezidents.

Valdības pieņemtie pasākumi ir efektīvi, uzsvēra Levits, norādot, ka no ārkārtējās situācijas cietīs visi iedzīvotāji, tomēr Latvija varētu krīzi pārvarēt vieglāk iedzīvotāju disciplīnas un valdības lēmumu dēļ. Tāpat viņš noraidīja bažas, ka krīzes ietekmē varētu sākties emigrācijas vilnis. Viņš pastāstīja, ka, piemēram, ārzemju studenti labāk izvēlas palikt Latvijā, nekā atgriezties savā valstī. «Valstīs, kuras epidēmija skars vairāk, ekonomiskā situācija nebūs īpaši pievilcīga. Nedomāju, ka tas veicinās emigrācijas vilni, bet gan cilvēku atgriešanos,» pieļāva prezidents.

Tāpat valsts pirmā amatpersona pastāstīja, ka valdība patlaban strādā pie ekonomikas paketes, kā palīdzēt tām nozarēm, kas cietušas vairāk nekā citas. «Mūsu ekonomika izturēs šo labāk, nekā citas valstis. Uzdevums ir panākt, ka tad, kad beigsies ārkārtējā situācija, mēs varētu atgriezties savās vietās, kā iepriekš,» uzsvēra Levits.

Prezidents sacīja, ka viņš ar Kariņu atrodas pastāvīgā komunikācijā, pat šorīt amatpersonas ir pārrunājušas ārkārtējās situācijas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka valsts strādā vienoti un prezidents ir vienotās politikas daļa. «Ārkārtējo situāciju uzrauga un lēmumus pieņem valdība, savukārt prezidenta uzdevums ir izskaidrot un pārliecināt, ka valdības pieņemtie lēmumi ir pareizi un jēgpilni,» teica prezidents.

Levits aicināja izmantot ārkārtējās situācijas laiku, lai parūpētos par savu apkārtni, atrastu citas intereses, kurām nav iepriekš pieticis laika. «Šis laiks dod mums iespēju nevis atsvešināties, bet satuvināties, jo mēs visi atrodamies vienā situācijā,» sacīja valsts pirmā amatpersona.

Tāpat prezidents teica paldies vārdus visas sabiedrības vārdā medicīnas personālam, mediķiem, kuri notur sistēmu, strādā intensīvi un aprūpē pacientus. «Tā ir varonība, tāpēc pateicos visiem, kas strādā šajā jomā. Gribu pateikties arī citiem dienestiem, arī pārdevējiem, kas turpina apkalpot pircējus. Arī viņiem pienākas sabiedrības pateicība un atzinība,» sacīja prezidents.

Prezidents norādīja, ka ārkārtējā situācija ir ļoti pateicīga augsne dažādām baumām un konspirācijas teorijām, jo īpaši sociālajos medijos. Tāpēc prezidents aicināja paļauties uz uzticamiem informācijas avotiem. «Pārbaudiet, vai to, ko lasāt, apstiprina arī uzticami avoti. Šādās situācijās ir samērā viegli manipulēt ar cilvēkiem, viņus maldināt, kā arī celt paniku. Skatieties uz to visu ar saprātīgu neuzticību un paļaujieties uz uzticamiem informācijas avotiem,» sacīja prezidents, uzsverot, ka tas ir katra Latvijas iedzīvotāja ieguldījums ārkārtas situācijas likvidēšanā un ierobežošanā.