Politologs: Siliņa rada priekšstatu, ka ir izlēmīgāka par iepriekšējo premjerministru Kariņu

Vērtējot Siliņas valdības pirmo darbības gadu, politologs atzīmēja, ka Ministru kabineta darbību diezgan lielā mērā nosaka tas, kā tas radās. Viņaprāt, no vienas puses gribētos uzskaitīt valdības paveiktos darbus, lai valsts turpinātu attīstīties, taču no otras puses var redzēt, ka valdībai ir diezgan švaki ar atbalstu parlamentā.

«Koalīcija ir vēl mazāka par iepriekšējo. Lielā mērā tas sasaista valdības rokas radikālu lēmumu pieņemšanā, jo nākas atdurties pret parlamentu. Manuprāt, šis jautājums nomoka valdību, jo katra koalīcijas partnera, neatkarīgi no lieluma, ietekme ir pietiekami liela. Ir jārēķinās ar katru balsi. Tas tiešā veidā ietekmē valdības rīcībspēju,» teica Rajevskis.

Jautāts, vai Siliņa gada laikā ir parādījusi savas stiprās puses, politologs norādīja, ka Ministru prezidentes kā politiķes stiprā puse ir spēja piesaistīt kā «ēnu atbalstītāju» Aināru Šleseru un Saeimas frakciju «Latvija pirmajā vietā». Eksperta ieskatā, spēja piesaistīt un izveidot «konstruktīvu opozīciju», ar kuru kaut kādos jautājumos var vienoties un tā atbalstīs balsojumos, parāda Siliņas politisko kvalifikāciju un viņas spēju risināt valdības balsu trūkumu parlamentā.

«Ja mēs skatāmies uz lēmumu pieņemšanu, šķiet, ka viņa ir izlēmīgāka par iepriekšējo premjeru Kariņu, taču es nevaru uz sitiena nosaukt lēmumus, kuri tikuši veiksmīgi, ātri un kvalitatīvi pieņemti, un kuriem būtu svars mainīt situāciju. Tur ir zināma problēma, taču viņa rada priekšstatu, ka ir izlēmīgāka,» teica politologs.

Runājot par to, vai Siliņa labi spēj strādāt spiediena apstākļos, Rajevskis akcentēja, ka šādās situācijās Ministru prezidente ir tieša. Piemēram, saistībā ar Krievijas drona incidentu Siliņa diezgan skaidri pateica, ka valstī ir problēmas ar spējām, taču neatbildēts paliek jautājums, cik lielā mērā tas uzlabo viņas rīcībspēju. Politologs norādīja, ka Siliņa ir tieša un raupja, kas rada šo izlēmības priekšstatu, taču ir grūti nosaukt lēmumus, kas to apliecinātu.

Jautāts, cik lielā mērā Siliņa un viņas valdība ir spiesta risināt gadiem neatrisinātas un akumulējušās problēmas, eksperts norādīja, ka iepriekš viņa bija daudz apņēmīgāka skatīties uz valsts pārvaldes efektivizāciju, kas iepriekšējo reizi notika 2010., 2011.gadā. Rajevska ieskatā, šajā jautājumā izlēmības pietrūkst. Pēc eksperta domām, Siliņa kā premjere neredz sevī spējas veikt nopietnu valsts pārvaldes revīziju un apcirpšanu. 

Viņaprāt, Siliņa iet pa to ceļu, kas ir tipisks veids, kā «Jaunā vienotība» risina politekonomiskās problēmas valstī — ar nodokļu palīdzību, uzgrūžot to visu uz nodokļu maksātāju pleciem. 

«Kopš Covid-19 pandēmijas ir pagājuši aptuveni trīs gadi, taču līdz šim nav izdevis panākt, ka valsts pārvalde atsāktu darbu klātienē. Ir kaut kādi attālinātie režīmi, cilvēki sēž mājās, līdz ar to valsts pārvaldes efektivitāte ir vēl zemāka. Neizskatās, ka aizvadītā gada laikā Siliņai ir izdevies panākt valsts pārvaldes atgriešanos klātienes darbā,» sacīja politologs.

Eksperta ieskatā viena no problēmām ir izlēmība. Viņš nedomā, ka koalīcijas partneri nebūtu gatavi nopietnām pārmaiņām, tomēr premjerei kā komandas vadītājai ir jāspēj skaidri pateikt, kāds ir mērķis, un pret visiem ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei. Nav pieļaujama situācija, ka «Jaunās vienotības» ministrijas neaiztiek, bet ķeras klāt izdevumu samazināšanai partneru ministrijās, teica Rajevskis, uzsverot, ka vienmēr var atrast modeli, kā ietaupīt.

«Nedomāju, ka koalīcijas partneriem ir patīkami paaugstināt nodokļus, jo tas ietekmēs visus. Ja skatāmies uz «Progresīvajiem» kā uz pastarīšiem koalīcijā, tad ir aksioma, ka mazākais koalīcijas partneris tiek pie lielākā nepatikšanu daudzuma. «Progresīvie» būs tie, kas vilks lielāko vezumu nepatikšanu par nodokļu palielināšanu. Domāju, ka koalīcijas partneriem ir jābūt ieinteresētiem aktīvākiem taupības un valsts pārvaldes efektivizācijas pasākumiem,» teica politologs.

Taujāts, kas valdībai gada laikā nav izdevies tik labi, kā varēja, Rajevskis norādīja, ka vājumu parāda tā saucamā nodokļu reforma. Viņaprāt, ja nevar izstrādāt nodokļu reformu, tad labāk ir to atzīt, un neaiztikt to. Viņš uzsvēra, ka nodokļu politika nav epizode, tā skar ikvienu valsts iedzīvotāju.

Runājot par valdības izaicinājumiem nākamo mēnešu laikā, politologs akcentēja, ka viens no galvenajiem valdības izaicinājumiem būs panākt izaugsmi. Pēc viņa domām, mēs ejam 2008.gada «stiliņā, kad valsts stumj augšā algas», taču ražīgums nepalielinās un ekonomika neaug. Rajevskis klāstīja, ka ir jāpalielinās darba ražīgumam un tikai tad var palielināties atalgojums, taču, lai tas notiktu, arī ekonomikai ir jāattīstās. Viņa vērtējumā, no šīm komponentēm darbojas tikai algu palielināšanās valsts pārvaldē, jo privātajā sektorā straujš algu pieaugums nav vērojams.

«Valdības lielais uzdevums būs šo pārlauzt un panākt tautsaimniecības attīstību, lai Latvijā veidotos jauni uzņēmumi. Ekonomikas stagnācija ir kļuvusi par risku. Nav grūti darba grupās saražot plānus. Ja tiek pieņemts lēmums kaut ko darīt, ir jābūt skaidri zināmam, kurš un par ko atbild,» teica politologs.

Viņš arī norādīja, ka investoriem situāciju nepadara vieglāku tas, ja atsevišķi lēmumi netiek pieņemti vai tiek «futbolēti». Politologa ieskatā, iespējams, ka ministru līmenī ir skaidrs, kurš un par ko atbild, taču ir vēl arī ierēdņu līmenis un personiskā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem vai lēmumu kavēšanu.

«Ir noticis darbs, piemēram, pie investoru piesaistes, taču nav izvērtējums, kāpēc investori ir nolēmuši doties uz citu valsti, kur bijušas kļūdas. Nav uzreiz jāsēdina kāds cietumā, taču ir jābūt izvērtējumam, kas ir noticis, nevis jāķeras pie nākamās darba grupas izveidošanas. Parasti visām kļūdām ir vārdi un uzvārdi,» teica eksperts.

Runājot par to, vai nevēlēšanās pieņemt radikālākus lēmumus nav saistīta ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un Saeimas vēlēšanām pēc diviem gadiem, Rajevskis norādīja, ka vēlēšanas ir gana tālu un tās var kalpot par motivējošu faktoru, jo faktiski iesaldē lēmumu pieņemšanu jau trīs mēnešus pirms tām. Viņa ieskatā, valdībai ir daudz iespēju kaut ko paveikt un «pārdot vēlētājiem» kā savus labos darbus.

«Manuprāt, daļai politiķi nav ne mazāko ideju, kas ir jādara. [..] Mēs it kā kustamies uz priekšu, bet katrs solis prasa milzīgu piepūli. Un problēma ir tā, ka mēs paši arī radām šo pretestību ar birokrātisko aparātu. Ir kaut kādi lēmumi, kas tiek pieņemti ātri, taču ir arī tādi lēmumi, kas ir vajadzīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā var investēt un arī nopelnīt, bet investori negrib valstī palikt. Viņi nolemj doties uz citu valsti, kur ir komfortablāk, drošāk un draudzīgāk,» sacīja eksperts.

Jautāts, cik stabila ir Siliņas valdība, Rajevskis norādīja, ka neizslēdz kaut kādas iekšējās rokādes, taču kopumā šis koalīcijas lielākais ienaidnieks ir «Jaunā vienotība». Tikai «Jaunā vienotība» var gāzt valdību un to iznīcināt, pauda eksperts. Viņaprāt, nedz «Progresīvie», nedz Zaļo un zemnieku savienība nav ieinteresētas valdības krišanā, bet to iekšējo pretrunu un neatrisinātu ambīciju dēļ var paveikt «Jaunā vienotība».

Viņš skaidroja, ka «Jaunajai vienotībai» ir lieluma sajūta koalīcijā un sajūta, ka bez partijas nevar izveidot citu valdību, kas arī atbilst patiesībai. «Jaunajai vienotībai» ir nepieciešamās balsis.

Aicināts novērtēt Siliņas valdības pirmo darbības gadu, Rajevska vērtējums ir starp sešām un septiņām ballēm, jo «varēja būt arī stipri sliktāk», taču viņš cer uz izaugsmi. Politologs uzsvēra, ka, ja paskatās uz Igaunijas nodokļu reformu, tad Latvijas valdība pagaidām demonstrē rīcībspēju un saprātu. 

LETA jau rakstīja, ka pirmdien aprit gads kopš strādā «Jaunās vienotības» politiķes Siliņas vadītā valdība, kas ir 42.Ministru kabineta sastāvs Latvijā un 22.kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Siliņas valdības koalīciju veido «Jaunā vienotība» (JV), ZZS un «Progresīvie». JV valdībā ir astoņi pārstāvji, ZZS — četri, bet «Progresīvajiem» — trīs ministri. Salīdzinoši ar pirms gada apstiprināto valdības sastāvu ārlietu ministra postenī Krišjāni Kariņu (JV) ir nomainījusi Baiba Braže (JV), bet kultūras ministres amatā Agnesi Loginu (P) ir nomainījusi Agnese Lāce (P).