Politologs: Patlaban nav skaidrs, ar ko AS varētu beigties iekļūšana koalīcijā

Viņš uzsvēra, ka iekšējais spiediens politiskajā spēkā varētu būt pietiekami liels, bet šobrīd ir grūti prognozēt, vai AS piekritīs «Jaunās vienotības» (JV) piedāvājumam veidot valdību kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un «Progresīvajiem».

Taujāts, vai pēc iekļūšanas koalīcijā AS varētu notikt šķelšanās, Ikstens atbildēja, ka tā varētu nebūt tūlītēja. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka AS veido četri politiskie spēki — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Liepājas partija un arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna aicinātie «bezpartejiskie entuziasti», tāpēc intereses atsevišķos jautājumos var būt atšķirīgas.

Pēc Ikstena paustā, JV virzītā premjera amata kandidāte Evika Siliņa devusi skaidru mājienu — ja AS atsakās no dalības koalīcijā, tad LRA līderi Edvardu Smiltēnu var arī atcelt no Saeimas priekšsēdētāja amata, kas Smiltēnam varētu būt «pietiekami sāpīgs zaudējums».

Tāpat politologs norādīja, ka AS un ZZS vairāk vai mazāk konkurē uz vienu un to pašu elektorātu. Ja, piemēram, ZZS iekļūst valdībā, bet AS neiekļūst, tad nav skaidrs, ko viņi dos saviem vēlētājiem. Šādā situācijā AS jau tā ne pārāk augstais reitings neuzlabosies. AS nav ticis pie Valsts prezidenta amata, patlaban politiskais spēks nav pretendējis arī uz Ministru prezidenta amatu, ja vēl AS paliek ārpus koalīcijas, tad kopējā gaisotne varētu arī nebūt pārāk priecīga.

LETA jau rakstīja, ka AS sarunās ar Siliņu saņēmis piedāvājumu valdību veidot kopā ar ZZS un «Progresīvajiem». Viens no AS līderiem otrdien pēc sarunām izteicās, ka AS par šo jautājumu esot gaidāma «smaga» frakcijas sēde un izšķiršanās.

Smiltēns pauda vērtējumu, ka sarunā neesot saņemts nepieciešamais risinājums par tiesājamā Ventspils politiķa Aivara Lemberga ietekmes noņemšanu uz ZZS un potenciālo valdību kopumā.

AS šodien frakcijas un valdes kopsēdē gan klātienē, gan attālināti spriedīs, kā rīkoties šajā situācijā. Provizoriski sēdes sākums tiek lēsts pēc dažām stundām.

Pēc Smiltēna vārdiem, lai gan diskusija bija ilga, sarunai būtu vajadzējis vēl papildu laiku. Saistībā ar valdībai risināmajiem uzdevumiem situācija esot ļoti sarežģīta, un pašlaik galvenais esot tieši jautājums, kas šos darbus veiks.

AS esot cerējusi, ka Siliņas piedāvājums sarunām ir «pilnīgi atvērts», bet, šodienas tikšanās reizē bijis skaidrs, ka JV neesot atnākusi «viena pati, bet kopā ar Lemberga ZZS un «Progresīvajiem»», tēlaini izteicās Saeimas priekšsēdētājs.

AS frakcijas un valdes kopsēdē būs jāpieņem lēmums, kā šajā situācijā rīkoties, norādīja Smiltēns un AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Smiltēns atkārtoja pozīciju — ja vajag «ātri uzlikt» valdību, tad visvienkāršākais ir pašreizējais valdības modelis ar korekcijām.

Saistībā ar Lembergu esot jānovērš «riski stratēģiskajām interesēm», klāstīja AS politiķi. Tāpēc AS no ZZS vēlas saņemt skaidru rīcību un garantijas no JV, ka Lemberga, kurš ir ASV sankciju sarakstos un pirmajā instancē saņēmis notiesājošu spriedumu par smagiem noziegumiem, līdzdalība un ēna neaptumšos jauno koalīciju, sacīja Saeimas priekšsēdētājs. Lembergs pirmās instances spriedumu ir pārsūdzējis un pašlaik norit tiesvedība otrajā instancē.

Pagaidām šāds piedāvājums saistībā ar valdības tapšanas dokumentiem nav saņemts, norādīja Smiltēns.

Siliņa pēc tikšanās atzina, ka konkrētais piedāvājums ir izskanējis un JV šodien sagaida AS lēmumu par pievienošanos vai nepievienošanos JV, ZZS un «Progresīvo» valdībai.

Politiķe stāstīja, ka AS nav vēl izlēmis, vai pievienosies JV, ZZS un «Progresīvo» valdībai, savukārt Nacionālā apvienība (NA) jau esot sevi atstatījusi no iespējamās piecu partijas koalīcijas.

«Skaidrs, ka šāds lēmums ir gana nopietns,» uzsvēra Siliņa, norādot, ka premjera amata kandidātei esot svarīgi, lai jaunās valdības partneri spētu viens otram uzticēties.

Pēc Siliņas vārdiem, JV un AS vieno saskarsmes punkti jautājumos par ekonomiku, tautsaimniecību, drošību, banku konkurētspēju un budžetu.

JV politiķe respektējot AS paustās dažādas bažas par Lemberga potenciālo ietekmi. «Ir subjektīvisms kaut kādos jautājumos no tiem deputātiem, kas ir strādājuši kopā ar Lembergu. Man šādas pieredzes personīgi nav, bet tiem deputātiem, kas ir strādājuši, protams, es saprotu, ka ir arī personiskas bažas, par ko nevaru atbildēt, bet man ir gana stingrs mugurkauls,» paziņoja Siliņa.

Siliņa pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās nolēma ieturēt pauzi. Pēc Siliņas vārdiem, AS lūgusi laiku lēmumu pieņemšanai saistībā ar jaunās valdības veidošanu, taču nekonkretizēja, par ko tieši AS šajā laikā plānojusi izšķirties. AS Saeimas frakcija uz sēdi šodien bija aicinājusi Ministru prezidenta amatam nominēto Siliņu, lai apspriestu ar nākamās valdības veidošanu saistītos jautājumus.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai no AS tiek gaidīta atbilde, vai viņi ir gatavi iet vienā valdībā kopā ar «Progresīvajiem» vai NA, Siliņa atbildēja: «Es gaidu viņu lēmumu, vai viņi ir gatavi strādāt tādā plašākā koalīcijā, kādu mēs viņiem varētu piedāvāt. Tas ir viņu uzdevums izlemt, vai viņi ir gatavi strādāt, vai nē. Es katrā ziņā [pēc trešdienas] ilgi negaidīšu, ja būs vēl kādas ļoti garas diskusijas.»

AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pirmdien žurnālistiem pieļāva, ka partiju apvienība savu starplēmumu saistībā ar valdības veidošanu varētu pieņemt otrdien, iespējams, starplēmumā arī ietverot partijas, ar kurām AS būtu gatava vai nebūtu gatava veidot koalīciju.

Tavars kārtējo reizi atkārtoja AS pozīciju, ka tieši pašreizējā trīs partiju koalīcija — AS, JV un Nacionālās apvienība (NA) — esot atbilstošākā nacionālajām interesēm. Politiķis domā — ja notiek virzība uz iepriekšējās koalīcijas paplašināšanu, tad JV, AS un NA lēmums par to būtu jāpieņem solidāri visiem trim politiskajiem spēkiem kopā.

Pēc AS un JV tikšanās AS varētu pateikt, kāds ir partiju apvienības starplēmums. Savukārt gala atbilde jebkuram politiskajam spēkam būšot tad, kad tiks pieņemts lēmums parakstīt valdības deklarāciju, sacīja Tavars.

Iepriekšējā nedēļā pamatā tika diskutēts par diviem iespējamiem četru partiju koalīcijas modeļiem, kuros abos būtu JV, ZZS un AS, bet izšķiršanās būtu, kuru politisko spēku — «Progresīvos» vai NA — iesaistīt koalīcijā kā ceturto partiju.

AS līdz šim ir uzsvērusi, ka vēlas turpināt strādāt valdošajā koalīcijā, taču ne par katru cenu. AS politiķi pārsvarā ir uzsvēruši, ka vēlas saglabāt esošo koalīciju, kurā strādā JV, AS un NA, taču nav snieguši ļoti skaidru atbildi, vai iekļautos tādā koalīcijā, kurā nav NA.

Pagājušajā nedēļā, vaicāta par izšķiršanos starp NA un «Progresīvajiem», ja tiek veidota četru partiju koalīcija, Ministru prezidenta amatam nominētā Siliņa žurnālistiem atzina, ka piecas partijas nevarēs būt koalīcijā, jo NA ir izslēgusi sadarbības iespēju ar «Progresīvajiem», taču konkrētu savu pozīciju par vēlamajiem partneriem nepauda.

Siliņa uz pirmajām oficiālajām sarunām aicināja četru politisko spēku pārstāvjus, lai mēģinātu vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi gan ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks «aiz borta».

Sarunas bez JV piedalījās AS, ZZS, NA un «Progresīvie». Nepastāv iespējas NA un «Progresīvajiem» vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Siliņa iepriekš teikusi, ka saskata iespēju izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti «Progresīvie», bet citā modelī — NA. Politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī «citas variācijas», lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbilstoši Satversmei aicinājis Siliņu sastādīt valdību.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS — 16, bet «Progresīvajiem» — 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu. AS ir 15 parlamentārieši un NA — 13 deputātu vietas.