Politologs: Balsojuma par Saeimas priekšsēdētāju izgāšana neko labu par jauno koalīciju neliecina

Viņš atgādināja, ka pirms jaunās valdības apstiprināšanas tika runāts, ka šī koalīcija nekontrolē parlamentu, kas tagad arī ir redzams. Turklāt starp koalīcijas partneriem ir ideoloģiskas pretrunas un dažāda gatavība uz kompromisiem koalīcijā. Proti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir gatavāka uz lielākiem kompromisiem nekā «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie» (P), norāda politologs.

Viņš uzskata, ka koalīcijā ir iekšējās pretrunas, kuras iznāk ārā šādos balsojumos. Pēc Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāta Gunāra Kūtra (ZZS) izteikumiem iepriekšējās dienās politiķiem būtu jāiet uz ļoti nopietniem kompromisiem, lai izpildītu savus solījumus, kas tika doti, veidojot šo valdību. Izskatās, ka ir sarežģījumi ar šo solījumu izpildi, jo partneri nav gatavi iet uz tiem kompromisiem, kādi tika sagaidīti vienam no otra. Kompromisi jau darba sākumā sāk spiest uz jauno valdību. JV vajadzēja iet uz kompromisu, uzskata Rajevskis.

Politologs prognozē, ka šādas situācijas sagaidāmas arī turpmāk, tikai jautājums, kurā brīdī «pārplīsīs vīles, jo kopā sašūti gaužām dažādi deķīši».

Politologs uzskata, ka pēc šāda balsojuma par Kūtri ir jautājums par to, kāda būs ZZS motivācija balsot par Stambulas konvenciju, kas ir iekļauta valdības deklarācijā. ZZS vēlētājiem tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Arī balsojumā par nākamā gada valsts budžetu būs kompromiss kompromisa galā.

Rajevskis atgādina, ka koalīcija nesastāv no trijām, bet gan no piecām partijām, kur 50 balsis ir JV, ZZS un P, divas balsis ir «Latvijai un Venstpilij» un viena balss ir «Gods kalpot Rīgai» deputātam, turklāt visas balsis ir vērtīgas. Kompromisi ir lieli, bet balsu ir maz, jābūt dzelžainai disciplīnai, lai viss notiktu, akcentē politologs.

Gadījumā, ja situācija neatrisināsies, Rajevskis prognozē, ka politiķi atkal nonāks pie sarunām par koalīcijas paplašināšanu un stiprināšanu ar jaunām balsīm. Politologs skaidro, ka vēl ir divas iespējas, proti, atgriezties pie vecās koalīcijas vai arī veidot koalīciju, kurā ir JV, ZZS, Nacionālās apvienības (NA) un «Apvienotā saraksta» (AS) deputāti. Viņš uzskata, ka šāda koalīcija būtu bijusi iespējama, ja vien JV to nebūtu noraidījusi. «Manuprāt, pēc visām šīm sarunām NA un AS deputāti uz to būtu gatavi, atstājot «Progresīvos» opozīcijā,» skaidroja Rajevskis. Vēl vismaz divu alternatīvu esamība, viņaprāt, padara koalīciju stipri nestabilu.

Kā vēstīts, Saeimai šodien ar pirmo piegājienu neizdevās ievēlēt jaunu parlamenta priekšsēdētāju.

Augstajam amatam tika virzīti divi kandidāti — Kūtris un iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Kūtris līdz šim bija minēts kā koalīcijā akceptu guvis kandidāts šim amatam, taču pēdējās dienās Kūtra izteikumi presē radīja sašutumu un jautājumus par viņa atbilstību amatam. Kūtri amatam virzīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), lai arī koalīcijas partneri vēlējās, lai ZZS «apdomātos».

Tikmēr Sprindžuku amatam virzīja šodien no amata atceltais spīkeris Edvards Smiltēns (AS).

Par Kūtri nobalsoja 26 deputāti, savukārt pret bija 59, bet Sprindžuks saņēma 23 deputātu balsis, 62 parlamentāriešiem nobalsojot pret viņa kandidatūru.

Minētais nozīmē, ka par abiem kandidātiem Saeimai jābalso vēlreiz.