Politiķi pagaidām sagaida esošās valdības darba turpināšanu

Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā «Jaunā vienotība» (JV), Nacionālā apvienība (NA) un «Apvienotais saraksts» (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un «Progresīvajiem».

Politikas kuluāros tiek paustas aizdomas, ka JV pati varētu nebūt īpaši ieinteresēta tagad uzreiz izlemt nomainīt valdībā NA un AS ar ZZS un «Progresīvajiem» un strādāt tikai 52 deputātu atbalstītā valdībā.

Tāpat izskan, ka arī ZZS neredzot steigu jautājumā par tās iespējamo nonākšanu koalīcijā.

Jau iepriekš neoficiāli pausts, ka lielāka neskaidrība par tālāko procesu varētu saglabāties līdz Jāņiem. Ja līdz tam krasu pavērsienu nebūs, nav izslēgta vismaz neliela pauze attiecībā uz «lielākiem notikumiem». Pie šāda scenārija īstenošanās gan nav skaidrs, vai mēģinājumu virzīties uz «koalīcijas paplašināšanu» iespējamais turpinājums varētu atsākties jūlijā vai drīzāk ap rudeni.

Piektdien pēc partiju pirmajām sarunām Kariņš pauda, ka gaida sarunas par koalīcijas paplašināšanu. Vienlaikus premjers apgalvoja, ka pašreizējā valdība esot stabila. Komentējot to, ka NA un AS ir pret koalīcijas paplašināšanu, Kariņš norādīja, ka sarunas ir tikai sākumposmā. Premjers neiezīmēja laika rāmi sarunām.

Kariņš sīkāk minēja vairākas valstī nozīmīgas lietas, kuru īstenošanas vārdā nepieciešama koalīcijas paplašināšana. Vienošanās nav par vairāku valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, par papildu darbspēka piesaisti, kā arī par Stambulas konvencijas ratificēšanu un kopdzīves jautājumu sakārtošanu, skaidroja valdības vadītājs.

Premjers apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, ka koalīcijas paplašināšanas sarunas viņš rosina sākt ar ZZS un «Progresīvajiem».

Jau ziņots, ka plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima 31.maijā par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un «Progresīvo» balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.

Prezidenta vēlēšanu iznākums politikas kuluāros radījis vispārēju pārliecību, ka valdībā gaidāmas pārmaiņas — vai nu paplašināsies esošās koalīcijas sastāvs vai pilnībā mainīsies valdība, piemēram, tiek pieļauts, ka JV, ZZS un «Progresīvie» varētu veidot turpmākās koalīcijas kodolu.

Kariņš un JV ir sākuši sarunas ar AS un NA par koalīcijas paplašināšanu, taču AS un NA pret izmaiņām valdībā joprojām ir noraidoša attieksme. Pēc Kariņa vārdiem, viņa vadītā valdība pašlaik esot stabila, tikmēr publiskajā telpā jau nopludināts iespējamais atbildības lomu sadalījums nākamajā valdībā, kuru veidotu JV, ZZS un «Progresīvie», premjers būtu Arvils Ašeradens (JV), bet Kariņš kļūtu par ārlietu ministru.