Plānots saīsināt noguldījumu noilguma termiņu bankās no 60 līdz 10 gadiem

Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā tiks saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu, tostarp tā izmaksu no kredītiestādes, no pašreizējiem 60 gadiem līdz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients — fiziskā persona — ir miris, paredzēts noteikt piecu gadu noilguma termiņu.

Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs — fiziska persona — ir mirusi, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaidro FM. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās.

Tāpat kredītiestādēm tiks noteikts pienākums savlaicīgi informēt noguldītājus par tuvojošos noilguma termiņu ar nosacījumu, ka vienu gadu pirms noguldījuma noilguma termiņa beigām noguldījuma apmērs kredītiestādē ir vismaz 10 eiro. Vienlaikus ar šo likumprojektu tiks precizēts kriminālatbildības tvērums kredītiestāžu darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem, kuri valsts institūcijām vai amatpersonām pēc pieprasījuma sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.

Pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, 2023. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija vairāk nekā 60 000 mirušu personu noguldījumu, un šis skaits katru gadu pieaug. Šobrīd uz šo gadījumu attiecas Kredītiestāžu likuma pant, kas paredz, ka pēc 60 gadiem no pēdējā darījuma veikšanas konta atlikumu ieskaita kredītiestādes ienākumos. Turklāt šajā laikā kredītiestādes piemēro arī komisijas maksu par šādu neaktīvu maksājumu kontu uzturēšanu. Lielākajā daļā jeb 94% gadījumu mirušo personu kontos esošie līdzekļi nepārsniedz 1000 eiro, 5% gadījumu tie ir 1000 — 10 000 eiro, bet 1% — virs 10 000 eiro.

FM norāda, ka Eiropas valstu tiesību aktos noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņi un mehānismi būtiski atšķiras — tie svārstās no pieciem līdz 60 gadiem. Īsākie termiņi ir Beļģijā — pieci gadi, Itālijā un Francijā — 10 gadi, savukārt garākie termiņi novērojami valstīs, kas ir finanšu centri un ilgstoši glabājuši ne savu pilsoņu naudas līdzekļus, piemēram, Šveicē — līdz 60 gadiem un Luksemburgā — līdz 30 gadiem.

Latvijā šobrīd paredzētais 60 gadu noilgums attiecas un ir piemērojams gan situācijās, kad fiziska persona ir dzīva un nav veikusi aktīvas darbības ar noguldījumu kredītiestādē, gan tādās situācijās, kad fiziska persona ir mirusi, un tās mantinieki nav sākuši mantojuma procesu, kas būtu pamats mantiniekiem saņemt mantojuma atstājēja — fiziskas personas — kredītiestādē esošo noguldījumu.

FM informē, ka likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka ar šiem grozījumiem noteiktais 10 gadu noilguma termiņš un noteiktais piecu gadu termiņš attiecībā uz fizisku personu, ar kuru kredītiestādei noslēgts līgums un kura mirusi vai atzīta par mirušu pirms attiecīgā grozījuma spēkā stāšanās, tiek skaitīts no attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienas.