Pētījums: Ukraiņu bēgļi saskaras ar atbalsta trūkumu bērniem, valodas problēmām un diskrimināciju

Kā norāda «Providus», daļa Ukrainas civiliedzīvotāji izmanto noteiktās tiesības saņemt tiem paredzēto valsts un pašvaldības atbalstu un pakalpojumus. Tomēr datu nepilnību dēļ ir grūti secināt, vai tiek aptverts visu personu loks, kam attiecīgais atbalsts un pakalpojumi būtu nepieciešami. 

Tāpat pietrūkst datu, lai pilnībā izvērtētu sniegtā atbalsta pietiekamību. Taču aptaujā un fokusgrupās sniegtās atbildes liek secināt, ka ne vienmēr atbalsts ir pietiekams vai mērķtiecīgs, īpaši attiecībā uz mazāk aizsargātām grupām.

Secināts, ka daudzās jomās ar tādām pašām grūtībām saskaras arī citi Latvijas iedzīvotāji. It sevišķi tas novērojams attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas nepieejamību, nepietiekamu sociālo atbalstu mazāk aizsargātām grupām vai mazākām iespējām atrast darbu tad, ja cilvēks dzīvo tālāk no Rīgas vai mazpilsētās.

Taču ir vairākas problēmas, kas ir specifiskas tieši Ukrainas iedzīvotājiem.

Piemēram, tiek uzsvērts atbalsta trūkums bērniem, iesaistoties Latvijas izglītības sistēmā. Vislielākais atbalsta trūkums ir tieši latviešu valodas apguves nodrošināšanā, kas savukārt kavē mācību vielas apguvi un socializācijas iespējas ar vienaudžiem.

Augstās latviešu valodas prasmes prasības kvalificētās un augsti kvalificētās profesijās, liekot ukraiņiem uzņemties viszemākās kvalifikācijas darbus vai pat iesaistīties nelegālā nodarbinātībā, kas savukārt būtiski ietekmē viņu ienākumu un sociālo garantiju līmeni.

Tāpat Ukrainas bēgļiem ir grūtības veikt ārpus Latvijas iegūtās kvalifikācijas atzīšanu mūsu valstī.

Kā skaidro pētījuma veicēji, ukraiņi saskaras ar negatīvu attieksmi un diskriminācijas gadījumiem mājokļu tirgū, nodarbinātībā, veselības aprūpē, kā arī sadzīvē, sevišķi no krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pētījumā arī secināts, ka Ukrainas iedzīvotāji norāda uz zināšanu un informācijas trūkumu ukraiņu vai krievu valodā par to, kā risināt ar valsts un pašvaldību pakalpojumiem saistītus jautājumus, it sevišķi tos, kas skar sociālo palīdzību.

Tāpat esot neskaidrība un nedrošība par statusu Latvijā, proti, ukraiņi nezinot, cik ilgi varēs uzturēties Latvijā.

Kopumā pētījuma laikā aptaujāti 457 dalībnieki. 

Kā prezentācijā norādīja pētījuma veicēji, atšķiras dati par to, cik patiesībā Ukrainas iedzīvotāju dzīvo Latvijā. Šī gada sākumā pagaidu aizsardzības statuss bija piešķirts vairāk nekā 43 000 cilvēkiem no Ukrainas. Savukārt Centrālās statistikas pārvalde pēc dažādu reģistru datiem, norāda, ka Latvijā uzturas 26 000 Ukrainas iedzīvotāju.

Kā ziņots, sabiedriskās politikas centrs «Providus» šodien prezentēja pētījumu par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā, aģentūru LETA informēja «Providus» pārstāve Dārta Pelse.

Pētījumā tika aptaujāti Latvijā dzīvojošie Ukrainas civiliedzīvotāji, kā arī veikta sabiedriskās doma aptauja par Latvijas sabiedrības attieksmi pret ukraiņiem un viņiem nepieciešamo palīdzību.

Tāpat pētījums apkopoti jaunākie dati par to, kāds ir Ukrainas civiliedzīvotāju Latvijā demogrāfiskais portrets, kā arī analizēti korekti datu ieguves izaicinājumi.