Pētījums: Covid-19 pandēmijas ietekmē 74% Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši savus pārtikas iegādes paradumus

Pētījumā noskaidrots, ka pandēmija ir ietekmējusi līdzšinējos iepirkšanās paradumus, iepirkšanās stratēģiju, kā arī veikusi izmaiņas pārtikas grozos. Aptaujā 24% dalībnieku atzīst, ka no jauna iegūtos pārtikas iegādes ieradumus plāno saglabāt arī ilgtermiņā.

Kā liecina pētījuma dati, pandēmijas ietekmē savus pārtikas iegādes paradumus ilgtermiņā ir mainījuši 25% vīriešu un 24% sieviešu, kas dzīvo Rīgā vai citās Latvijas lielākajās pilsētās. Savukārt savus iepirkšanās paradumus nemainīja 48% respondentu, bet 34% tos pamainīja tikai uz brīdi, jo patlaban iepērkas tāpat kā pirms ārkārtas stāvokļa. 

Pētījumā atklāts, ka visbiežāk, sekojot epidemiologu un citu speciālistu ieteikumiem, 49% iedzīvotāji izvēlējušies samazināt veikalu apmeklējumu biežumu un 36% rūpīgāk izvēlējušies vispiemērotāko veikala apmeklējuma laiku. No iepirkšanās klātienē pilnībā spējis atteikties 4% aptaujāto iedzīvotāju, bet 1% no kopējā respondentu skaita atzīst, ka tieši otrādi — piespiedu atrašanās pašizolācijā tos mudinājusi doties uz veikalu pat biežāk nekā pirms pandēmijas izraisītā ārkārtas stāvokļa, jo mājās nosēdēt bijis apgrūtinoši.

Kā atklāts pētījumā, ārkārtas situācijā ir būtiski mainījies pārtikas pirkumu veikšanas biežums. Ja pirms pandēmijas pārtika un saimniecības preces 57% gadījumu tika iegādātas divas līdz trīs reizes nedēļā vai 32% gadījumu — katru dienu, tad ierobežojumu laikā pirkumi 42% gadījumu tika veikti reizi nedēļā vai 34% — pāris reizes nedēļā. No 2% līdz 7% palielinājies to pircēju īpatsvars, kas pārtiku iegādāties devās divas līdz trīs reizes mēnesī.

Ja salīdzina ar iepirkšanās biežumu pirms pandēmijas, pie saviem līdzšinējiem pārtikas iegādes paradumiem viskonsekventāk ir pieturējušies tie, kas veikalus apmeklēja reizi nedēļā — 71% šīs auditorijas to darīja arī ārkārtas situācijas laikā. Savukārt no pircējiem, kas iepirkās katru dienu, patlaban to dara tikai 44% no kopējā aptaujāto skaita. Patērētāji, kas pirms pandēmijas iepirkās katru otro vai trešo dienu, ir grupa, kas pēc ārkārtas situācijas atcelšanas pie saviem ieradumiem atgriežas visstraujāk. Lai gan ārkārtas situācijā iepriekš ierasto pārtikas iegādes taktiku saglabāja 47%, patlaban pie tās ir atgriezušies 79%.

Pētījuma dati liecina, ka, pirkumiem kļūstot retākiem, mainījies arī pirkuma groza sastāvs, tajā aizvien nozīmīgāku vietu ieņemot «ilgspēlējošiem» produktiem ar iespējami ilgāku realizācijas termiņu un pievilcīgāku cenu. Saskaņā ar iedzīvotāju pausto, ārkārtas situācijā visstraujāk audzis pieprasījums pēc produktiem ar ilgāku realizācijas termiņu, tam sekojuši gatavie saldētie produkti un akcijas produkti, dinamikā stabilam pieprasījumam saglabājoties arī pēc pusfabrikātiem. 

Kā atklāj pētījuma dati, produktiem ar ilgu realizācijas termiņu priekšroku deva 93% pircēju, tostarp 24% tos ārkārtas situācijā liekot pirkuma grozā biežāk vai izvēloties pirmo reizi. Gatavie saldētie produkti iekļuvuši 81% iedzīvotāju pārtikas grozos, savukārt pusfabrikātus ātrai un ērtai pagatavošanai mājas apstākļos iegādājušies 72% no aptaujātajiem.

«Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius norādīja, ka tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā pandēmija ir ietekmējusi iedzīvotāju ieradumus un veidu, kā iegādāties pārtiku.

«Redzam, ka produktu ar ilgāku realizācijas termiņu iegādes dinamika palielinājās par 18 procentpunktiem, savukārt par sešiem procentpunktiem pieauga gatavo saldēto produktu īpatsvars pirkuma grozos. Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka izmaiņas patērētāju uzvedībā ilgtermiņā ietekmēs pārtikas nozari, piegādāto produktu daudzveidību, kas ies roku rokā ar pircēju jaunajām vajadzībām un pieaugošo vēlmi arvien vairāk gatavot ēdienu mājās no sarūpētajām kvalitatīvas pārtikas rezervēm,» viņš stāstīja.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 pandēmijas ietekmē ir mainījušies pārtikas iegādes paradumi. Pētījums tika veikts 2020.gada jūlijā sadarbībā ar «Snapshots» un tajā piedalījās 702 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

LETA jau ziņoja, ka «Putnu fabrika «Ķekava»» apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam, bija 75,785 miljoni eiro, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka 2,1 reizi — līdz 985 940 eiro.

«Putnu fabrikas «Ķekava»» pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro. «Putnu fabrikas «Ķekava» akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam «Linas Agro Group», kurā ietilpst arī «Lielzeltiņi», «Broileks», «Cerova» un «PFK Trader».