Paraksta apņemšanos Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu palielināt līdz brigādei

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pēc «ceļa kartes» parakstīšanas žurnālistiem norādīja, ka Kanādas saiknes ar Latviju ir ļoti tuvas, un, kad Krievija iebruka Ukrainā 2014.gadā, NATO mobilizēja savus spēkus un izvietoja karavīrus tai skaitā arī Latvijā.

Līdz ar plāniem par brigādes izveidošanu Kanāda divkāršošot Kanādas karavīru klātbūtni Latvijā, lai aizsargātu demokrātiju un tiesiskumu.

Šī ir 2,6 miljardu Kanādas dolāru jeb aptuveni 1,78 miljardu eiro vērtas programmas sastāvdaļa, turklāt papildu karavīri tiks izvietoti vairākas valstīs, tai skaitā Latvijā. Summā iekļauti arī ieroči un iekārtas, lai cīnītos ar kiberuzbrukumiem.

Trudo informēja, ka arī citi sabiedrotie palielinās savu klātbūtni Latvijā. «Kanāda turpinās būt un atbalstīt daudzpusību visā aliansē,» uzsvēra Trudo.

«Mēs neļausim Krievijai izjaukt mieru Eiropā. Krievijai ir skaidri jāsaprot, ka, iebrūkot Ukrainā, tā ir pārkāpusi gandrīz visas sarkanās līnijas, tai skaitā tiesiskumu,» uzsvēra Kanādas premjers.

Viņš sacīja, ka Kanādai ir svarīga Eiropas brīvība un drošība. Šī ir lielākā Kanādas misija ārvalstīs, un Kanādai ir ļoti svarīga loma sargāt austrumu robežu. Kanāda uzskata, ka daudzveidībā ir spēks, norādīja Trudo un atgādināja, ka minētajā kaujas grupā ir 12 valstis.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV) pateicās par to, ka Kanāda turas pie savas apņemšanās. «Pirms gada NATO samitā Madridē lemts, ka NATO bataljoni tiks palielināti līdz brigādes līmenim. Tagad parakstīta vienošanās, kā tas tiks izdarīts,» uzsvēra premjers.

Kariņš arī atgādināja, ka Latvija turpina ieguldīt savā aizsardzībā, veidojot gan lielu poligonu Sēlijā, gan iegādājoties jaunu bruņojumu.

Kā uzsvēra Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), Latvijas un Kanādas parakstītā ceļa karte detalizēti atspoguļo jau paveikto darbu gan politiskajā, gan militārās plānošanas un sadarbības jomā, kā arī definē turpmāko darbu un ceļā uz NATO brigādi.

«Kanādas paustā apņemšanās vairāk nekā divas reizes palielināt Latvijā izvietoto Kanādas karavīru skaitu līdz 2026.gadam ir skaidrs un nepārprotams apliecinājums Kanādas nodomam stiprināt ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austruma flanga drošību un aizsardzības spējas,» pārliecināta Mūrniece.

Ceļa karte nosaka, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecina savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, tai skaitā izveidot jaunu militāro poligonu «Sēlija».

Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026.gadam.

Aizsardzības ministre uzsver, ka brigādes izveidošana un izvietošana Latvijā nav viegls uzdevums, jo tas prasa nozīmīgus resursus no visām iesaistītajām pusēm. Latvija ir pateicīga Kanādai par tās vadošo lomu šajā procesā. «Esmu pārliecināta, ka ciešā sadarbībā ar mūsu NATO sabiedrotajiem mums izdosies sasniegt izvirzīto mērķi un stiprināt gan Latvijas, gan visas alianses drošību,» pauda Mūrniece.

Kanāda jau ir paziņojusi par ievērojamu klātbūtnes stiprināšanu, tostarp apņemoties Latvijā šogad izvietot 15 «Leopard 2» tankus ar atbalstošo personālu.

Jau ziņots, ka šonedēļ NATO Viļņas samitā viens no Latvijai būtiskākajiem jautājumiem ir konkrētu reģiona aizsardzības plānu apstiprināšana, tostarp svarīgi vienoties par «ceļa karti» Kanādas vadītās vienības transformācijai no bataljona par brigādi.

2016.gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību. Savukārt 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.