Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī

«Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. «Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju,» klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka «jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves».

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

«Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju,» pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad būs īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 — miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.