Nozāģēja pēc apakšējo kaimiņu iesnieguma: vai balkonu demontāža Rīga ir likumīga?

Imantā dzīvojamajā mājā Dammes ielā 7 tika demontēta daļa balkonu. Jāatzīmē, ka rekonstrukciju iniciēja nevis paši dzīvokļu īpašnieki, bet gan nama apsaimniekotājs, nolīdzot speciālu komandu, kas nozāģēja dažus balkonus. Pareizāk sakot, demontēts tika nožogojums, bet betona pamatne ir palikusi. Jādomā, ka viņiem nebija līdzi piemērotu instrumentu. Savukārt balkona durvis no ārpuses tika aiznaglotas ar dēļiem, kā tas tiek darīts pamestās mājās, lai tajās nevarētu iekļūt bezpajumtnieki.

Dzīvokļu īpašniekiem uz balkoniem bija palikušas puķes un dažādas sadzīves lietas. Visticamāk, pie spēcīgākām vēja brāzmām tas viss tagad lidos uz garāmgājēju galvām. Tad kāda jēga bija demontēt balkonu, kas atzīts par nolietotu?

Sociālajā tīklā Facebook ir atrodamas bēdīgi slavenās mājas fasādes bildes ar balkonu atliekām.

Šī situācija guva plašu rezonansi. Uz publikāciju atsaucās arī citi sociālo tīklu lietotāji, kuri ziņo, ka šis gadījums nav vienīgais: balkoni esot demontēti arī Kleistu ielas 19. namā.

Pārlūkojot arhīvus, atradām līdzīgu informāciju, taču par citu Rīgas rajonu – Purvciemu.

Kāda Stirnu ielas nama iedzīvotāja vienā novembra rītā pamodās no trokšņa un devās pie savas istabas balkona durvīm. Bet aiz durvīm – tukšums. Balkona nav, bet durvis no ārpuses ir aiznaglotas. Jāpiezīmē, ka kundze dzīvoja astotajā stāvā.

Strādnieki nepiedāvāja īpašniekiem parakstīt aktu par paveiktajiem darbiem, iesakot vērsties namu pārvaldē. Savukārt “Rīgas namu pārvaldnieks” dzīvokļa īpašniekam paziņoja, ka balkons ir demontēts saskaņā ar apakšējā kaimiņa iesniegumu, jo konstrukcija esot avārijas stāvoklī. Savukārt dzīvokļa īpašnieki apgalvo, ka ar balkonu viss bijis kārtībā, bet ar kaimiņu – ilgstošs konflikts…..

Imantā augusta sākumā namu apsaimniekotājs izsūtīja dzīvokļu īpašniekiem brīdinājumus, ka balkoni jāsaved kārtībā atbilstoši vienotajam projektam, kas ir apstiprināts šai namu sērijai Rīgā.

Mēs jau ziņojām, ka Rīgas Būvniecības pārvalde veic vērienīgu visu galvaspilsētas ēku fasāžu apsekošanu, sākot no Vecrīgas līdz pat nomalēm. Par to tika runāts jau pagājušajā un aizpagājušajā gadā. Pārvaldes ekspertu redzeslokā ir visi patvaļīgi uzstādītie elementi – neatbilstoši iestikloti logi vai lodžijas, satelītantenas un gaisa kondicionieri.

“Starp citu, balkonus nedrīkst stiklot vispār, savukārt lodžijas var stiklot, bet saskaņā ar vienotu projektu visai ēkai,” precizē galvaspilsētas Būvniecības pārvalde.

Pēc Rīgas domes datiem, galvaspilsētā ir 50 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kurās ir aptuveni 200 tūkstoši balkonu un lodžiju. Lielāko daļu no tiem ir iestiklojuši paši iedzīvotāji.

Cits jautājums — vai ir likumīgi bez dzīvokļa īpašnieka piekrišanas demontēt balkonu? Galu galā tā ir daļa no dzīvokļa īpašuma, daļa no mājas kopīpašuma. Saprotams, ka pašvaldības juristi ir sagatavojuši attiecīgas normas un likumus, kas attaisno viņu rīcību, bet tomēr…

Turpat galvaspilsētas centrā, Marijas ielā 6 atrodas slavenais grausts, vēsturiska sešstāvu ēka, kas degradē jau 20 gadus. Varas iestādes aktīvi sarakstās ar īpašniekiem, bet rezultāta nav, tikai logi katru reizi tiek aizlīmēti no jauna. Pat nepieredzējusi acs redz, ka atjaunot šo kādreiz skaisto ēku nav iespējams.

Taču galvaspilsētas iestādēm neceļas roka, lai to nojauktu. Privātīpašums. Bet arī daudzdzīvokļu māju balkoni ir dzīvokļa īpašnieka privātīpašums, un ēkas fasāde ir ēkas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums! Bet, acīmredzot, tas ir kas cits.

Starp citu, daudzi iedzīvotāji balkonus neremontē, jo tas ir ļoti dārgi: vajadzīgs projekts, un arī darbi ir jāveic kārtīgi, nevis vienkārši pielāpīt. Un tagad dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā par balkonu demontāžu un turpmāko atjaunošanu. Jo saskaņā ar projektu balkoniem jābūt, un, ja visu demontē, projekts ir jāpārtaisa. Un tā atkal ir nama iedzīvotāju nauda.

Tās tādas nervozas attiecības ir iedzīvotājiem ar pilsētas iestādēm un ar namu apsaimniekotājiem. Ļoti trūkst vienprātības, sapratnes un atbalsta…

Ja arī jums ir ko pastāstīt, gaidīsim jūsu vēstules: Mārtiņa iela 9, Rīga, LV–1048, ar piezīmi “Sūdzību un ierosinājumu grāmata” vai uz e-pastu: andrianova@pdc.lv.

Tatjana Adrianova