No kāmīša līdz sunim – pieņemtas stingrākas prasības mājdzīvnieku turēšanai, atsavināšanai un pavairošanai

Spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, dzīvnieku tēma ir viena no populārākajām uzreiz pēc politikas. Daudzi interneta lietotāji labprāt lasa publikācijas par dzīvniekiem un pat sūta stāstus par saviem mājdzīvniekiem, ar kuriem viņi dzīvo sāns pie sāna un burtiski ēd no viena šķīvja. Kaķi, suņi, papagaiļi, kanārijputniņi, zivtiņas, bruņurupuči, kāmīši, žurkas un citi mīluļi ir ļoti svarīga daļa no mūsu dzīves.

Attiecīgi arī šo dzīves daļu reglamentē likumi un noteikumi. Jaunie likuma panti paredz stingrākus sodus cilvēkiem, kas nodarījuši kaitējumu dzīvnieku veselībai un dzīvībai, ko atzinīgi vērtē lielākā daļa iedzīvotāju.

Martā pieņemtie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā nosaka stingrākas prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, pavairošanai un atsavināšanai. Likumdevēji uzskata, ka šie grozījumi ļaus izsekot, kur atrodas mūsu mazie brāļi.

Kā būtiskākās izmaiņas likuma izstrādātāji uzsver pienākumu mājdzīvnieka – suņa, kaķa vai mājas seska – īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Turklāt likums nosaka, ka mājdzīvniekam – suņa, kaķa vai seska mātītei – drīkstēs būt viens metiens gadā, bet suņus būs aizliegts turēt piesietus. 

Paredzams, ka jaunie noteikumi palīdzēs īpašniekiem ātrāk atrast pazudušos dzīvniekus, kā arī samazināt uz ielas klaiņojošo, bezatbildīgi pamesto suņu un kaķu skaitu. Savukārt mājas dzīvnieku turēšanas prasību ievērošanas kontrole būs Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), pašvaldību un policijas pārziņā.

Ķēdēm – nē: suni nevarēs turēt piesietu

Turpmāk suņus, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta, nedrīkstēs turēt piesietus. Izņēmums ir suni, kas piedalās izstādēs, izsolēs, sacensībās vai citos publiskos pasākumos. Tomēr suni varēs piesiet pavadā uz īsu laiku – piemēram, pie veikala. Savukārt suņiem, kas sargā teritoriju, būs jāizbūvē voljērs, lai viņi dienas laikā neskraidītu pa teritoriju. Noteikumi nosaka arī minimālo pieļaujamo platību voljēram un to, ka, turot suni voljērā vai citā ierobežotā laukumā, īpašniekam ir jānodrošina apstākļi dzīvnieka barošanai, dzirdināšanai, fiziskām aktivitātēm un socializācijai.

Jauni noteikumi dzīvnieku patversmēm un viesnīcām

Dzīvnieku aizsardzības likums ir papildināts ar 39.1 pantu, kas nosaka: ja persona speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina un aprūpē klaiņojošus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, viņai ir jāreģistrē dzīvnieku turēšanas vieta PVD kā dzīvnieku patversme.
Turpretī personai, kas speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski par samaksu noteiktu laiku aprūpē tai īpašnieka atstātu mājas (istabas) dzīvnieku, minētā dzīvnieku aprūpēšanas vieta jāreģistrē PVD kā dzīvnieku viesnīca.

Te gan aktualizējas jautājums, kā rīkoties cilvēkiem, kas baro ielas kaķus un rūpējas, lai tiem būtu naktsmājas. Maz ticams, ka viņi skries reģistrēties PVD. Cilvēki arī baidās, ka, reģistrējoties kā patversmei vai viesnīcai, viņi tiks regulāri pārbaudīti, vai viņu viesnīca vai patversme atbilst piemērojamo noteikumu prasībām. Šiem cilvēkiem nav līdzekļu, lai iekārtotu īstas patversmes, pretējā gadījumā viņi to sen jau būtu izdarījuši. Galvenais, lai nesanāk, ka jaunās likuma normas nevis sakārto bezsaimnieku dzīvnieku aprūpes sistēmu, bet gan sagrauj to.

Stingrākas prasības audzētājiem — katram metienam jābūt reģistrētam

Jaunās prasības paredz, ka pavairošanas fakts būs jāreģistrē, savukārt īpašniekam jābūt apmācītam dzīvnieku labturības jomā. Izglītības saturu, programmu, pārbaudes kārtību un to, kam būs tiesības apmācīt audzētājus un pārdevējus reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
Likums nosaka, ka mājdzīvnieka – suņa, kaķa vai mājas seska – īpašniekam vai turētājam, kurš pavairo dzīvnieku, ir pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājdzīvnieku reģistra datubāzē: registri.ldc.gov.lv/lv/dzivnieku_registrs.

Turklāt likumā ir paredzēts, ka mājdzīvniekam gada laikā nedrīkst būt vairāk par vienu mazuļu metienu. Pavairošanai nedrīkst izmantot slimus dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus. Dzīvnieku pavairotājus, kā arī dzīvnieku turēšanas un pavairošanas apstākļus uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Jāčipo būs arī kaķi un mājas seski

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā nosaka, ka turpmāk būs jāreģistrē un jāapzīmē ar mikroshēmu ne tikai suņi, bet arī kaķi un mājas seski. 
Līdz ar to izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem būs pienākums nodrošināt, lai kaķis un mājas sesks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Ministru kabinets gan ir noteicis izņēmuma gadījumus, kad kaķu un mājas sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta.

Sludinājumos par mājas dzīvnieku atsavināšanu jānorāda svarīgākā informācija
 

Tiks uzraudzīta arī mājas dzīvnieku atsavināšana, tostarp izsekoti pārdošanas sludinājumi. Mājas dzīvnieku atsavināšanas sludinājumos būs jāiekļauj būtiska informācija par dzīvnieka izcelsmi un veselību.

Ar mājas (istabas) dzīvnieka nodošanu noteikumi saprot dzīvnieka pārdošanu, pirkšanu, dāvināšanu, saņemšanu vai jebkuru citu darbību, kuras rezultātā mainās īpašumtiesības uz dzīvnieku, neatkarīgi no tā, vai no tā tiek gūta peļņa.

Noteikumos noteikta obligāti norādāmā informācija sludinājumā, kurā piedāvā atsavināšanai suni, kaķi un mājas (istabas) sesku. Piemēram, suni var atsavināt ne ātrāk kā no astoņu nedēļu vecuma, bet kaķi – ne ātrāk kā pēc 12 nedēļu vecuma sasniegšanas.

Noteiktas arī prasības, kas aizliedz nodot dzīvnieku ar ektoparazītiem, un papildu prasības attiecībā uz tādu mājdzīvnieku nodošanu, kuriem ir hroniskas slimības, deformācijas vai patoloģijas. Šādos gadījumos nākamais dzīvnieka īpašnieks ir rakstiski jāinformē par dzīvnieka veselības stāvokli.

Mājas (istabas) dzīvnieks atsavināms citam īpašniekam, to nododot kopā ar dokumentiem, piemēram, suni vai kaķi nodod kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai dažos gadījumos – ar vakcinācijas apliecību.

Sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai obligāti jāsniedz informācija par:

• dzīvnieka dzimšanas datumu vai vecumu;
• dzīvnieka šķirni, ko drīkst norādīt tikai tiem dzīvniekiem, kuru ciltsrakstus izdevusi Lauksaimniecības datu centrā reģistrēta šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija, norādot arī nosaukumu un tās sastāvā esošās audzētavas vai audzētāja nosaukumu, un dzīvnieka ciltsrakstu numuru. Pārējiem dzīvniekiem norāda, ka mājas (istabas) dzīvnieks ir bezšķirnes;
• dzīvnieka izcelsmes valsti;
• dzīvnieka veselības stāvokli – jānorāda īsa informācija par mājas (istabas) dzīvnieka hroniskajām slimībām, kroplībām vai patoloģijām, ja tādas ir;
• dzīvnieka mikroshēmas numuru.

Sods par mājdzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpumu tiek dubultots:
* fiziskai personai — līdz 220 eiro (110 eiro vietā);
* juridiskai personai — līdz 420 eiro (210 eiro vietā).

Nedaudz statistikas

Latvijā ir reģistrēti 238 326 mājdzīvnieki, tostarp 215 817 suņi, 22 330 kaķi, 179 seski (2024. gada februārī).

Visvairāk mājdzīvnieku ir galvaspilsētā — 63 890, tostarp 53 742 suņi, 10 090 kaķi, 58 seski. Tālāk seko Ogres novads — 8 924 mājdzīvnieki, Daugavpils — 8 632 mājdzīvnieki, Jūrmala — 6 896, Ropažu novads — 6 634, Liepāja — 6 389, Jelgava — 6 221 un Ķekavas novads — 5 938 mājdzīvnieki.

Jāatzīmē, ka tas ir tikai reģistrēto (vakcinēto) dzīvnieku skaits. Iespējams, ka reālais mājas kaķu skaits noteikti ir vismaz divas reizes lielāks, jo tos reti reģistrē.