Šādu iespēju nedrīkstēs piedāvāt ar mazāk izdevīgiem nosacījumiem nekā vienreizlietojamā iepakojuma izmantošanu.
ES, tostarp Latvijā, no šā gada 12. augusta sāk piemērot pirmās ES Iepakojuma regulas prasības, kas cita starpā attiecas uz iepakojuma sastāvu, izgatavotāja identificēšanu un ES atbilstības deklarācijas sagatavošanu. KEM skaidro, ka regulas prasības uzņēmējiem jāizpilda regulā noteiktajos termiņos un apmēros, ņemot vērā, ka tās tiks piemērotas pakāpeniski. Tādējādi no 12. augusta nav jāizpilda visas regulā paredzētās prasības vienlaikus, dažām prasībām noteikti konkrēti piemērošanas datumi, savukārt citu prasību piemērošana būs atkarīga no Eiropas Komisijas (EK) pieņemtajiem sekundārajiem tiesību aktiem.
Patērētājiem būtiskākās izmaiņas būs redzamas pakāpeniski.
No 2028. gada 12. februāra ēdināšanas uzņēmumiem, kas piedāvā ēdienu vai dzērienus līdzņemšanai, būs jānodrošina arī iespēja izvēlēties atkārtoti lietojamu iepakojumu.
No 2028. gada beigām paredzēta vienota iepakojuma marķējuma ieviešana, lai patērētājiem ar viegli saprotamām piktogrammām būtu vienkāršāk atšķirt iepakojuma materiālus un tos pareizi šķirot.
No 2030. gada paredzētas plašākas izmaiņas, tostarp ierobežojumi atsevišķiem vienreizlietojamā plastmasas iepakojuma veidiem. Tie skars arī atsevišķu porciju iepakojumu garšvielām, mērcēm, kafijas krējumam un cukuram viesnīcās, restorānos un kafejnīcās, kā arī noteiktu mazu vienreizlietojamu kosmētikas un higiēnas preču iepakojuma izmantošanu viesnīcās.
No 2030. gada tiks piemērotas arī prasības iepakojuma samazināšanai, pārstrādājamībai, pārstrādātas plastmasas saturam un atkārtotai izmantošanai.
Latvijas patērētājiem būtiska prasība, kas saistīta ar dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, nebūs jaunums, jo Latvijā depozīta sistēma darbojas jau kopš 2022. gada. Līdz 2029. gadam Latvijai būs jānodrošina Iepakojuma regulā noteikto atsevišķas savākšanas mērķu sasniegšana.
KEM norāda, ka Iepakojuma regulas ieviešana uzņēmumiem var radīt sākotnējas izmaksas, piemēram, saistībā ar iepakojuma dizaina maiņu, jaunu materiālu izmantošanu, marķējumu, atkārtotas izmantošanas sistēmu izveidi vai ražošanas procesu pielāgošanu. Vienlaikus nav iespējams noteikt vienotu regulas ietekmi uz visu uzņēmumu izmaksām vai gala cenām patērētājiem, jo ietekme būs atkarīga no konkrētā produkta, izmantotā iepakojuma, uzņēmuma izvēlētajiem risinājumiem un citiem tirgus faktoriem.
Ministrijā norāda, ka uzņēmējiem jāpievērš īpaša uzmanība tam, kurā valstī iepakojums vai iepakotā prece tiek laista tirgū, jo atsevišķās ES dalībvalstīs jau ir ieviestas nacionālās prasības, kas uzņēmumiem jāievēro.
Saistībā ar Iepakojuma regulas piemērošanu aktualizējies arī jautājums par ražotāju dalību ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā. KEM norāda, ka prasība nav jauna, jo pienākums piedalīties ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā bija noteikts jau Iepakojuma direktīvā, kuru aizstāja Iepakojuma regula. Latvijā ražotāju atbildības sistēmas komersanti darbojas vairāk nekā 10 gadus.
Lai mazinātu administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem, dalība ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā ir obligāta, ja gada laikā tiek radīti 300 kilogrami vai vairāk izlietotā iepakojuma.
Iepakojuma regulas mērķis ir samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkārtoti izmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Līdz 2030. gadam paredzēts panākt, ka ES tirgū pieejamais iepakojums ir pārstrādājams, vienlaikus samazinot primāro dabas resursu izmantošanu un palielinot pārstrādātas plastmasas izmantošanu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.