Viņš vērtē, ka izglītības iestādes vadīšana nozīmē uzņemties atbildību ne tikai par mācību kvalitāti, bet arī personālu, finanšu plūsmu, krīzes situācijām, pārmaiņu virzību, reputāciju un emocionālo klimatu. «Skolu direktors ir galvenais saskares punkts starp skolēnu labizjūtu, vecāku gaidām, pedagogu ikdienu un valsts reformām,» sprieda Šteins.
Vienlaikus arvien biežāk izskan signāli par skolu vadītāju trūkumu. Dažos konkursos piesakās tikai viens vai divi kandidāti, dažkārt pat neviens, situāciju iezīmēja Šteins, piebilstot, ka īpaši sarežģīta situācija veidojas reģionos.
Biedrības ieskatā, skolu direktoru trūkums ir jāuztver kā signāls, ka nepieciešamas tūlītējas pārmaiņas.
«Ja cilvēks saskaras ar to, ka izglītības vadība nozīmē izturēt sistēmu, nevis attīstīt vidi, viņš šo ceļu vienkārši neizvēlēsies,» par problēmas iemesliem klāstīja Šteins.
Liela problēma esot arī atalgojuma sistēma. Nereti direktora vietnieks pelna vairāk nekā direktors citā skolā. Šteins uzsvēra, ka sistēmai jābūt taisnīgai un caurspīdīgai, jo uzticēšanās rodas no skaidriem noteikumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) kā galvenos iemeslus vakantajiem skolu vadītāju amatiem aģentūrai LETA minēja nesabalansētu darba slodzi, konkurētspējas problēmas atalgojumā, kā arī sabiedrības un vecāku attieksmi pret pedagogu darbu. Izglītības iestāžu direktoru skaitu ietekmē arī skolu tīkla izmaiņas demogrāfijas dēļ.
IZM cer situāciju uzlabot ar jauno pedagogu atalgojuma modeli «Programma skolā», ko plānots ieviest līdz 2026./2027.mācību gadam. Reforma paredzēs arī direktoru zemākās algas likmes pieaugumu.
Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka šobrīd 14,5% skolu direktoru ir vismaz 65 gadus veci, bet tuvāko gadu laikā šo vecumu sasniegs vēl 22% vadītāju.
Visapdraudētākie reģioni ir Krāslavas, Ludzas un Augšdaugavas novadi, kur vairāk nekā 60% skolu vadītāju tuvojas pensionēšanas vecumam.
Šobrīd ir brīvas sešas direktoru amata vietas Saldū, Mārupē, Jēkabpilī, Ventspilī, Rēzeknē un Liepājā, norādīja IZM.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtā informācija liecina, ka skolu direktoru vakances turpina sarukt. 2022. un 2023.gadā reģistrēto brīvo direktoru amatu skaits bija vienāds — 72, taču pērn tas samazinājās līdz 58.
Šogad, līdz jūlija beigām, pieteiktas 38 vakances. Uz 30.jūliju NVA bija reģistrētas 12 skolu direktoru vakances.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.