NBS pulkvedis: Karš Ukrainā apliecina nepieciešamību Latvijai turpināt uzlabot detalizētus valsts aizsardzības plānus un ieviest modernu bruņojumu

Karš Ukrainā skaidri apliecina, ka valstij ir jābūt sagatavotam un mācībās pārbaudītam valsts aizsardzības plānam, kurš ir izstrādāts līdz sīkākajām detaļām un tiek izprasts visos līmeņos, pauda NBS pulkvedis. Svarīgi ir, lai pārsteiguma uzbrukuma gadījumā katras vienības komandieris zinātu, kā rīkoties, pat situācijā, kad nav iespējams saņemt augstākstāvošas vadības pavēles.

Latvijā valsts aizsardzības plāns un valsts aizsardzības operatīvais plāns regulāri tiek pārskatīts un pilnveidots. Valsts aizsardzības plāns paredz uzdevumus visām valsts pārvaldes institūcijām, bet valsts aizsardzības operatīvais plāns paredz uzdevumus NBS un citām drošības institūcijām.

Nestro arī atgādināja par nepieciešamību Latvijā turpināt virzīties uz visaptverošas valsts aizsardzības principiem un ieviest modernu bruņojumu.

«Redzam, ka sākoties karam, Ukrainai tiek sūtīta palīdzība no rietumiem, bet munīcijas un citu kara materiālu patēriņi ir milzīgi. Piemēram, viens prettanku ierocis «Javelin» maksā 80 000 ASV dolārus. Šādu ieroču un munīcijas izmaksas ir augstas, tomēr tiem jābūt armijas rīcībā un ir savlaicīgi jānodrošina to uzkrājumi,» norādīja Nestro.

Jau ziņots, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.

Latvijas valdība otrdien konceptuāli nolēma tuvāko trīs gadu laikā Latvijas aizsardzības budžetu palielināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pēc valdības sēdes teica, ka Aizsardzības ministrija jau iepriekš publiski paudusi plānus palielināt karavīru skaitu un attīstīt citus valsts aizsardzībai vitāli svarīgus projektus.

Lai šo plānu īstenotu ātrāk ir nepieciešami papildus līdzekļi, nevis ļauties gulēšanai uz lauriem un paļauties tikai uz sabiedrotajiem.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistus informēja, ka tagad četru nedēļu laikā iesaistītās ministrijas piedāvās risinājumu, kā palielināt aizsardzības nozares budžetu un stiprināt iekšlietu budžetu.

2022.gada aizsardzības budžets ir 758,35 miljoni jeb 2,2% no iekšzemes kopprodukta un valdības pieņemtais lēmums paredz tā pakāpenisku pieaugumu triju gadu laikā, 2025.gadā sasniedzot 2,5 % no iekšzemes kopprodukta.