NATO stratēģiskās komunikācijas direktors: Krievijai ir jāmeklē kompromiss vai «plāns B»

«Krievijas impērijas atjaunošanas ziņā krieviem veicas pavisam slikti. Kā cilvēks, kas interesējas par stratēģiju, es teiktu, ka tā nav dzīvotspējīga stratēģija. Ja jūsu stratēģija nav dzīvotspējīga, tad jums ir jāsāk meklēt kompromiss vai plāns B,» izteicās Dženzens.

Ģenerālis vērtēja, ka Kremlim šobrīd nepavisam neiet viegli un krievi apzinās, ka nespēj īstenot savu galveno stratēģiju, bet viņiem esot grūti saprast, kā tad varētu izskatīties šis plāns B. «Tāpēc mums jātiecas krievus ietekmēt, lai viņi izšķirtos par tādu plānu B, ko mēs spētu paredzēt, par tādu, kas nestu labāku, nevis sliktāku nākotni,» izteicās amatpersona.

«Man nav šaubu, ka mūsu atturēšanas stāja joprojām ir efektīva. Mēs spējam viņiem neļaut iegūt priekšrocības. Tas ir tas, kas ir jāsniedz mūsu frontes līnijas brigādēm, ar visiem to rīcībā esošajiem gaisa spēkiem, jūras spēkiem un kosmosa spēkiem. Un tas strādā. Līdz šim aliansei neviens nav uzbrucis. Bet mums ir jābūt gataviem,» sacīja Džensens.

Ģenerālis piekrita viedoklim, ka Kremlim, visticamāk, šāda plāna B nemaz nav. «Domāju, ka aizvien satraucošākie draudi un aizvien brutālākā rīcība Ukrainā ir izmisuma pazīmes. Viņu stratēģija nedarbojas, un acīmredzama plāna B nav. No vienas puses, tas liecina, ka Krievijai ir problēmas. Tā ir vājāka, nekā bija paredzējusi. No otras puses, šis ir visai sensitīvs laiks, kad Krievija ir kā dzīvnieks, kurš ir ievainots, bet tāpēc vēl bīstamāks. Tāpēc daudzi sabiedroto līderi šobrīd domā par to, kā tas viss beigsies. Kādu plānu B mēs vēlētos redzēt? Un ko mēs varam darīt, lai virzītu Krieviju tāda plāna virzienā,» izteicās Dženzens.

Viņš atzina, ka nestabilitāte ilgs daudzus gadus. Par to liecina arī tas, ka Kremlis ir pilnībā mainījis mācību programmu Krievijas skolās, propagandai pakļaujot pat mazus bērnus. «Kad šie bērni kļūst par vidusskolēniem, valsts sāk viņus pārvērst par karavīriem. Tās nav militārās skolas. Parastas skolas. Bērni apgūst ieroču lietošanu, un viņiem tiek stāstīts, ka viņu pienākums ir aizstāvēt dzimteni par katru cenu. Bērni tiek sagatavoti, lai kādā brīdī viņus mobilizētu. Tā ir bērnu indoktrinācija jau no piecu gadu vecuma,» sacīja Dženzens.

Viņaprāt, mums tomēr vajadzētu pavadīt mazāk laika, uztraucoties par to, ko dara otra puse.

«Mums tas būtu jāapzinās, taču mūsu enerģija jātērē tam, lai pārliecinātos, ka esam pēc iespējas noturīgāki, ka esam pēc iespējas labāk sagatavoti, bet vienlaikus nedrīkst pazaudēt no redzesloka to, kādu mēs kā indivīdi un sabiedrība vēlamies redzēt nākotni. Domāju, ka mums ir kopīgs priekšstats par to, kādu NATO nākotni mēs vēlētos redzēt. Un par to ir vērts cīnīties. Es nedomāju tikai kaujas laukā. Šī cīņa sākas jau šodien. Runa ir par noturību. Tā ir par to, lai mūsu demokrātijas būtu veselīgas. Lai mūsu pilsoņi būtu informēti un iesaistīti,» norādīja Dženzens.