«Tā ir pirmā reize, kad šādi plāni būs tik detalizēti. Tie būs operacionāla līmeņa plāni,» Budris sacīja Lietuvas ziņu portālam «15min».
«Tādējādi būs iespējams runāt par konkrēti norīkotiem spēkiem, kas mūsu reģionā izpildīs plānus un uzdevumus,» teica Nausēdas padomnieks, piebilstot, ka iepriekš tādu plānu nebija.
«Tas ir kvalitatīvi atšķirīgs līmenis no iepriekš spēkā esošajiem un pašlaik aktivizētajiem plāniem,» teica Budris.
Kā vēstīts, šonedēļ ASV laikraksts «The New York Times», atsaucoties uz anonīmiem avotiem ziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem, NATO pieņēmusi lēmumu mainīt savu aizsardzības koncepciju, un tagad ir gatava aizstāvēt «katru collu» savas teritorijas no pirmās uzbrukuma dienas.
Avīze norāda, ka iepriekš NATO stratēģija balstījās iespējamā pretinieka atturēšanā, draudot tam ar atmaksu. Tajā pašā laikā alianse pieļāva iespēju, ka dalībvalstu teritorija tiek īslaicīgi okupēta, kamēr sabiedroto spēki nesniegs palīdzību.
Tagad NATO pāriet uz stratēģiju, kas paredz «nepieļaujošu atturēšanu». Cita starpā tā izpaudīsies kā karaspēka skaitliskā palielināšana pie alianses austrumu robežas, norāda laikraksts.
Saskaņā ar kāda avota laikrakstam teikto tagad alianses dalībvalstis pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām skaidri zināšot, ko tieši NATO darīs kara gadījumā un kas darāms tām pašām.
Pirmās mainīt NATO aizsardzības koncepciju pieprasīja Baltijas valstis, jo tā pieļāva šo dalībvalstu īslaicīgu okupāciju, atbrīvošanai sekojot tikai pēc trim mēnešiem.
Kopš Krievija pērn februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, NATO ir turpinājusi stiprināt austrumu flangu.
NATO samits Viļņā notiks 11.-12.jūlijā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.