Nacionālās drošības koncepcijā deputātu viedokļi visvairāk dalās par iezīmēto attiekšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos

Sākotnējās debatēs par NDK iekļaušanu sēdes darba kārtībā deputāte Linda Liepiņa (LPV) kritiski novērtēja to, ka koncepcijas tekstu esot saņēmusi e-pastā vien 18 minūtes pirms sēdes sākuma, līdz ar to parlamentāriešiem neesot bijis pietiekams laiks ar to iepazīties.

Iepriekšējais Saeimas priekšsēdētājs, deputāts Edvards Smiltēns (AS) kā atbildīgais ziņotājs pauda, ka šī koncepcija ir kā pamatdokuments, uz kā balstīsies daudzi tālākie lēmumi nacionālās drošības kontekstā. «Nacionālās drošības prioritāte ir iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana, kas citstarp ietver Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšanu, NATO un Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi un tehnisko aprīkošanu, Valsts robežsardzes spēju palielināšanu, krīzes vadības sistēmas pilnveidošanu, katastrofu pārvaldes sistēmas reformas īstenošanu, civilās aizsardzības sistēmas un sabiedrības izpratnes par to pilnveidošanu,» klāstīja Smiltēns.

Koncepcijā atzīmēts, ka nacionālās drošības būtiska prioritāte ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā ir jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam latviešu valodā, atzīmēja «Apvienotā saraksta» politiķis.

Vēlāk debatēs Smiltēns norādīja, ka no Krievijas puses tiek likts akcents tieši uz krievu valodu kā instrumentu, lai to izmantotu kā atšķirības zīmi un vēl stiprinātu divkopienu konceptu. Tāpēc vienot Latvijas sabiedrību, kas ir noturīga pret ārējiem apdraudējumiem, esot «apkļaušanās ap centrālo asi, kas ir latviešu kultūra, tradīcijas, latviešu valoda, Latvijas valstiskums», izteicās Smiltēns, apgalvojot, ka pārējās metodes esot «absolūta ilūzija».

Iepriekšējā aizsardzības ministre, tagad Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (NA) pauda uzskatu, ka 3% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai būtu jāsasniedz jau nākamgad, jo tas būs ieguldījums drošībā. «Mēs nedrīkstam atpalikt no Igaunijas un Lietuvas, kas būtiskus lēmumus aizsardzības un drošības jomā ir paguvušas pieņemt agrāk,» teica politiķe.

Deputāts Juris Viļums (AS) pauda atbalstu koncepcijas apstiprināšanai, reizē aicinot pievērst uzmanību dažām kritiskajām piezīmēm, uz ko norāda parlamentārieši. Politiķis norādīja, ka jāatbalsta, jāstiprina «rus.lsm.lv» virziens, izmantot arī poļu, ukraiņu un baltkrievu valodas.

Tieši vārdā to nenosaucot, Viļums norādīja, ka saprot, ka var būt lieli iebildumi par krievu valodas izmantošanu. Reizē politiķis vērsa uzmanību, ka daļai Latvijas pilsoņu, piemēram, Latgalē ikdienas valoda ir kāda no mazākumtautību valodām. Politiķis nav tik cerīgs, ka 2026.gadā, kad koncepcija paredz pārtraukt krievu valodas izmantošanu sabiedriskajos medijos, situācija būs īpaši mainījusies.

«Progresīvo», kuru atbildībā ir par ar mediju nozari saistītā Kultūras ministrija, deputāts Atis Švinka pauda, ka partija atbalstīs koncepciju, taču neesot pareizi, ka no teksta viena rindkopa «paņem visas prožektoru gaismas uz sevis». Politiķis norādīja, ka, ja arī auditorija sabiedrisko mediju ziņām krieviski būtu vismaz 100 000 cilvēki, tad rodas jautājums, vai politiķi apzināti šiem cilvēkiem liek emigrēt uz propagandas kanāliem.

Komentējot plānu atteikties no krievu valodas izmantošanas sabiedriskajos medijos, «Stabilitātei» līderis Aleksejs Rosļikovs akcentēja, ka koncepciju nedrīkst izmantot kā piesegu, kurā ielikt Nacionālās apvienības (NA) vēstījumu pārējai sabiedrībai ar mērķi nākamajās vēlēšanās NA uzlabot savu reitingu.

Tikmēr deputāts Arturs Butāns (NA) domā, ka latviešu valodu prot un lietojot 97% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc nav pamata šajā diskusijā piesaukt nepilnus 40% krievvalodīgos.

Šodien debatēs pa retam, bet biežāk nekā parasti izskanēja īsi vēstījumi krievu valodā, kas nāca no atsevišķiem opozīcijas deputātiem. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šajās situācijās atgādināja, ka parlamentā darba valoda ir latviešu valoda.

Kā ziņots, Saeima šodien apstiprināja jauno NDK, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes jaunu politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu un rīcības plānu nacionālās drošības jomā izstrādei.

NDK paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

Šim lēmuma nepiekrīt sabiedriskie mediji, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) un arī kultūras ministre Agnese Logina (P).

Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto aizliegumu no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā, aģentūru LETA informēja LTV pārstāvji.

Sabiedrisko mediju ieskatā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāds lēmums ir tuvredzīgs un diametrāli pretējs izvirzītajam mērķim — stiprināt informatīvās telpas drošību. Izslēdzot kvalitatīvu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu saturu krievu valodā, valsts pati netieši veicinās nelegālā satura patēriņu Krievijas propagandas kanālos.

Koncepcijā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes jaunu politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu un rīcības plānu nacionālās drošības jomā izstrādei.

Pārskatīt līdzšinējo koncepciju bija nepieciešams arī starptautiskās drošības situācijas būtiskas pasliktināšanās dēļ līdz ar 2022.gada 24.februārī Krievijas veikto pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.

Koncepcijā norādīts, ka draudi Latvijas nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm.

Lai arī objektīvu apstākļu ietekmē mazinājušies, tomēr joprojām draudus rada atsevišķu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti, teikts dokumentā.

Koncepcijā noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai, tāpat uz šī dokumenta principiem jānotiek valsts pārvaldes institūciju savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā.

Ministru kabinetam, balstoties uz koncepcijā noteiktajām prioritātēm, būs jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

Krievijas pret Ukrainu īstenotā kara kontekstā dokumentā secināt, ka gūtās mācības karā mainīs Krievijas bruņotos spēkus un, iespējams, tehnikas atjaunošanai līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem.

Koncepcijas projektā teikts, ka Krievijas sāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam kopumā.

Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā kara instrumentiem, teikts koncepcijā.

Tāpat Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm. Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas valstu politiku.

Dokumentā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu vērtējumumiem, arī atzīmēts, ka Latvijā pastāv risks saasināties etniskajai spriedzei, kas pašlaik ir latenta un kuru var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte.

Dokumentā atzīmēts, ka Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem.

Tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē un informatīvajā telpā, uzsvērts dokumentā.