Ministrs uzsvēra, ka jau pašlaik Polijas un Igaunijas kompānijas izmanto iespējas un «de facto» apgādā dažādas Latvijas ekonomikas nozares ar darbiniekiem no ārvalstīm, bet nodokļi par viņiem aiziet ārpus Latvijas valsts budžeta. Arī tad, ja Latvijā nebūtu 6000 — 8000 Ukrainas bēgļu, valstī būtu jūtams liels darbinieku iztrūkums, atzīmēja politiķis.
Lemjot par darba tirgus atvēršanu, valstij jāvērtē, kādi tieši nodarbinātie ir vajadzīgi, uzsvēra ministrs un atkārtoja no Zaļo un zemnieku savienības izskanējušo ideju darba tirgus plānošanā savienot Ekonomikas un Labklājības ministriju darbu, koncentrējot to vienā ministrijā.
Runājot par pirmajiem paveiktajiem darbiem ministrijā, Augulis izcēla jaunās koalīcijas vienošanos atjaunot piemaksas pie pensijām par nostrādātajiem gadiem. Viņš atkārtoja, ka atbalsta pensiju indeksāciju divreiz gadā, taču konkrēta risinājuma izvēle vēl esot detalizēti jāvērtē.
Taujāts, vai būtu nepieciešama tālāka pensionēšanās vecuma palielināšana, ministrs sacīja, ka vispirms esot jāsagaida, kad 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu pensionēšanās vecums, un tikai tad jāķeras pie sīkākas situācijas vērtēšanas, vai sociālās apdrošināšanas sistēmās nepieciešamas vēl kādas pārmaiņas.
«Pašlaik nav tādu signālu, ka mums vajadzētu ļoti strauji reaģēt,» piebilda politiķis.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.